Zinātniskie raksti projektā “Miglas aparāts”

Projektā “Individuālajā siltumapgādē integrēta miglas aparāta sistēma (IFUS)” pēdējā atskaites posmā ir izstrādātas divas zinātniskas publikācijas par eksperimentu kopas rezultātiem, kas iesniegtas publicēšanai starptautiskos žurnālos, kas indeksēti Web of Science un SCOPUS datubāzēs. Link Between Multivariables of Heat and Mass Transfer in a Scrubber. Case Study: Fog Unit (Daudzfaktoru saiknes starp mainīgajiem, kas raksturo siltuma un masas apmaiņu skruberī. Gadījuma izpēte: Miglas aparāts) Raksta kopsavilkums – Viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem ir degšanas procesi. Pētījumā izmantota jauna, inovatīva dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģija – miglas aparāts. Tā mērķis ir attīrīt dūmgāzes, kas radītas mājsaimniecībās. Eiropas Savienībā, ieskaitot Latviju, sākot ar 2020..
Lasīt vairāk

Energopārvaldība Vidzemē – atskats

24. martā "Vidzemes inovāciju nedēļas" ietvarā Smiltenē norisinājās seminārs "Energopārvaldība Vidzemē". Šajā seminārā piedalījās arī profesore Dagnija Blumberga un vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs. Profesore iepazīstināja klātesošos ar Zaļās vienošanās platformu (Green Deal) - definīciju, mērķiem, kā arī ar to, ka RTU tiek īstenota Zaļās vienošanās platforma. Prezentācijas izskaņā tika izklāstīti arī šīs vienošanās piemēri enerģētikā (centralizētā siltumapgāde u.c.), transporta (elektrotransports u.c.), mājsaimniecības (efektivitāte u.c.) un rūpniecības sektorā (aprites ekonomika u.c.). Tika uzsvērts, ka Latvijai ir iespējas sasniegt Zaļās vienošanās mērķus. Vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs stāstīja par programmas INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta "LowTEMP" platformu, kurā ir iesaistīti 19 partneri.
Lasīt vairāk

Seminārs “Investīcijas klimata un enerģētikas projektos 2030”

Latvijas enerģētikas un klimata politikas mērķu kontekstā pietiekams daudzums investīciju inovācijās, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektos ir viens no būtiskākajiem jautājumiem. Tāpēc projekta CIC2030 (Climate Investment Capacity 2030) ietvaros organizējam semināru ar apaļā galda diskusiju, kuras laikā kopā aicinām politikas veidotājus, zinātniekus, nozares un finanšu institūciju pārstāvjus, lai kopīgi pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar investīcijām un plānotajiem Latvijas enerģētikas un klimata politikas mērķu izpildei. Semināra laika uzzināsim par Green deal iespējām un izaicinājumiem, pārrunāsim jautājumus, kas saistīti ar nākošo ES fondu plānošanas periodu un apskatīsim citu valstu pieredzi attīstot ilgtspējīgus finanšu instrumentus. Priecāsimies Jūs redzēt šajā apaļā galda diskusijā, lai.
Lasīt vairāk

Seminārs par Eiropas Zaļā kursa ietekmi uz NEKP

Tā kā Latvijā ir ieviesta ārkārtas situācija, lai ierobežotu «Covid-19» vīrusa izplatību, pasākums ir atcelts uz nenoteiktu laiku. Enerģētikas sistēmā jau šobrīd notiek ievērojamas pārmaiņas, ko vēl vairāk pastiprinās 2019. gada nogalē apstiprinātā Eiropas Savienības (ES) attīstības stratēģija “Eiropas Zaļais kurss” un tajā ietverto visaptverošo pasākumu kopums, ar ilgtermiņa mērķi panākt ES klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Šobrīd projekta ietvaros tiek veidota Latvijas enerģētikas ilgtermiņa modelēšanas sistēma, ņemot vērā gan Latvijas Enerģijas un klimata plāna 2030, gan saistošās ES stratēģijas un normatīvo aktu prasības. Aicinām visus interesentus, kam šie jautājumi šķiet svarīgi, uz diskusiju par Latvijas energosektora nākotni. Seminārs-diskusija "VAI.
Lasīt vairāk

Miglas aparāta eksperimentālie dati

Projektā “Individuālajā siltumapgādē integrēta miglas aparāta sistēma (IFUS)” ir apkopoti eksperimentālie dati pie trim katla jaudām (10 kW, 20 kW, 30 kW) un izmantotajām sprauslām (MPL 1.51, MPL 1.12, MPL 0.77), iegūstot analizējamo datu kopu. Ar datu analīzes programmu Statgraphics XVII veikta eksperimentālo datu analīze, lai noskaidrotu, kādi parametri ietekmē miglas aparāta jaudu un cieto daļiņu (PM) attīrīšanas efektivitāti. Miglas aparāta jaudas ietekmējošo parametru noteikšanai veikta regresijas analīze, kurā atkarīgie mainīgie ir: dūmgāzu temperatūra ievadā (tg1) un izvadā (tg2); ūdens temperatūra ievadā (tw1) un izvadā (tw2); dūmgāzu mitruma saturs ievadā (ω1) un izvadā (ω2); mitro dūmgāzu plūsma (Vmg); iesmidzināmā ūdens.
Lasīt vairāk

Gada balva enerģētikā

Šodien, pasniedzot gada balvas vienā no vadošajām nozarēm Latvijā – enerģētikā, atzinības saņēma virkne jauno zinātnieku par praktiskiem darbiem, kas veicinās nozares attīstību nākotnē, tostarp mūsu laboratoriju vadītājs Dr.sc.ing. Vladimirs Kirsanovs. Savukārt, atskatoties uz ieguldīto darbu, Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS "Latvenergo" Gada balvas enerģētikā saņēma Harijs Jaunzems un Dr.habil.sc.ing. Ivars Veidenbergs. Galveno – profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā 2019. gadā saņēma Dr.habil.sc.ing. Dagnija Blumberga par darbu kopu "Atjaunojamo energoresursu izaicinājumi". Balvas pasniegšanā klātesošie enerģētikas eksperti un jaunie entuziasti pauda atbalstu e-mobilitātei un alternatīvās enerģijas izmantošanai. Pilnu atskatu uz pasākumu lasiet ŠEIT
Lasīt vairāk

Konference “Vai ir laiks pārvērtībām Latvijas enerģētikas sektorā?”

Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Rainis, “Zelta zirgs” Enerģētikas sektorā Latvijā pēdējo gadu laikā varam novērot jaunu, inovatīvu un pārdomātu projektu ieviešanu. Viens no tādiem pēdējiem lielākajiem ir SIA “Salaspils Siltums” iniciatīva uzsākt izmantot Saules enerģiju centralizētajā siltumapgādē. Tomēr pašos pamatos mēs vēl joprojām dzīvojam pirms 10-20 gadiem vai pat vēl agrāk ieviesto praksi un domāšanu, kā rezultātā enerģētikas sektors neattīstītas tā, kā tas varētu. Neviens nevarēs noliegt, ka Latvijā mums vēl šajā sektorā ir milzīgs potenciāls, kuru neizmantojam. Vai tāpēc varam Latviju arī saukt par “neizmantoto iespēju zemi”? Jā, varam. Pēdējo 5 gadu laikā Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar virkni nozīmīgu.
Lasīt vairāk

Seminārs par energobilances modelēšanu virzībā uz oglekļa neitralitāti

Enerģētikas sektors ir ielikts Eiropas Savienības tiesiskā ietvara rāmjos, vienlaicīgi rūpējoties par daudzveidīgo mērķu (energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un klimata) sasniegšanu, kas aicina mainīt rīcību un attieksmi valdības, pašvaldību, uzņēmumu un katra indivīda līmenī. Izaicinājums attiecas uz nepieciešamajām izmaiņām mājsaimniecības, pakalpojumu, rūpniecības, lauksaimniecības un publiskajos sektoros. Modelējot Latvijas energosektora attīstības scenārijus, RTU VASSI izstrādā un analizē kādi politikas instrumenti būtu jāizmanto, lai iesaistītu visus enerģētikas sektora dalībniekus un izvairītos no aklajiem punktiem (jaunām OIK  sāgām) nākotnē. Aicinām visus interesentus, kam šie jautājumi šķiet svarīgi, uz diskusiju par Latvijas energosektora nākotni. Seminārs-diskusija "Energobilances modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti" notiks ceturtdien, 31. oktobrī,.
Lasīt vairāk

Seminārs-diskusija par Latvijas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu attīstību

Šobrīd Latvijā patērētāju siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālo siltumapgādi un individuālo siltumapgādi. Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2012/27/ES definē, kas ir “efektīva siltumapgāde un dzesēšana”, kā arī norāda par nākotnes izaicinājumiem. Uz Latvijas enerģētikas sektorā ietilpstošo siltumapgādi un dzesēšanu ir jāskatās kā uz sistēmu, kura sastāv no trīs galvenajiem elementiem – avota, tīkliem un patērētāja. Tas kā šī sistēma darbojas un vai darbojas efektīvi, var pamatot ar, pirmkārt, esošās situācijas novērtējumu atbilstoši energoefektivitātes direktīvai, otrkārt, nākotnes izaicinājumu novērtējums. Seminārs-diskusija "Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes attīstība ES Direktīvas kontekstā" notiks ceturtdien, 24. oktobrī, no plkst. 14:15 līdz 16:15 RTU.
Lasīt vairāk