VASSI sarunu cikls “Ilgtspējīgās pasaules”

ILGTSPĒJĪGĀS PASAULES sarunas par zinātni veido RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Šo ciklu regulāri papildinās jaunas intervijas ar pašmāju zinātniekiem, ko vadīs radio un TV žurnāliste Sandra Kropa un zinātniskās komunikācijas eksperts Dr. Kārlis Valters. Sarunas: 1. Kārlis Valters par zinātnes komunikāciju 2. Dagnija Blumberga par pārmaiņām enerģētikas sektorā 3. Andra Blumberga un Gatis Bažbauers par post-COVID sabiedrību 4. Dzintars Jaunzems par Latvijas virzību uz klimata neitralitāti 5. Andra Blumberga un Viesturs Celmiņš par energoefektvitāti un pilsētplānošanu 6. Krišs Spalviņš par augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu 7. Ruta Vanaga par risinājumiem, kā padarīt ēkas klimatam draudzīgas 8. Francesco.
Lasīt vairāk

Komercializācijai pieejams dabiskā termoiepakojuma materiāls

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā projekta KC-PI-2017/15 «Dabisks termoiepakojums» izstrādāts jauns siltumizolācijas materiāls. Vairāku gadu garumā mūsu zinātnieki strādājuši pie materiāla īpašību uzlabošanas un ražošanas procesa koncepta izveides. Ražošanas procesu raksturo tā efektivitāte, mērogojamība, procesa elastība, kā arī daudzpusība, iegūto materiālu izmantojot dažādos termoiepakojuma veidos. Dabiskā termoizolācijas materiāla faktu lapu iespējams apskatīt šeit: LV un ENG. Pavisam drīz interesentiem būs iespējams pārņemt materiāla ražošanu un ieviešanu tirgū. Lūdzam sekot mūsu mājaslapā un https://inovacijas.rtu.lv/ , lai uzzinātu aktuālo par gaidāmo licences izsoli. Efektivitāte ražošanas procesā nerodas atkritumi ātrs ražošanas process iespēja industriālajai sinerģijai Mērogojamība tirgū pieejamas ražošanas.
Lasīt vairāk

Projektā SMARB tiek izstrādāta inovatīva hibrīda mikroaļģu kultivēšanas sistēma #SMARB

Mikroaļģu biomasa ir daudzsološa izejviela atjaunojamās enerģijas ražošanai. Mikroaļģes biomasas iegūšanai tiek kultivētas speciāli izveidotās audzēšanas sistēmās. To augšanai nepieciešami konkrēti vides apstākļi, gaisma, ūdens, barības vielas un CO2. Mikroaļģes galvenokārt izmanto gaismas enerģiju un CO2, lai ražotu biomasu. Pašlaik komerciāla liela mēroga mikroaļģu biomasas kultivēšana enerģijas ieguvei nenotiek, jo nav atrisināta šādas tehnoloģijas ekonomiskā ilgtspējība. Tā nav ilgtspējīga galvenokārt augsto ražošanas izmaksu un zemās produktivitātes dēļ. Ir secināts, ka, ir jāveic ievērojami tehnoloģijas uzlabojumi, lai komerciāla mikroaļģu audzēšana bioenerģijas vajadzībām būtu ekonomiski izdevīga. Pašlaik tiek veikti plaši pētījumi un īstenoti pilota mēroga projekti tehnoloģijas pilnveidošanai. Pēdējā laikā pētījumos galvenā.
Lasīt vairāk

#ZinātneLatvijai2021 Ruta Vanaga

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Dr.sc.ing. Ruta Vanaga ir iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajā Latvijas Zinātnes Kalendārā 2021. Kalendārs un izstāde #ZinātneLatvijai stāsta par zinātniekiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un iedvesmo jaunradei. "Dr.sc.ing. Ruta Vanaga ir unikālu dabas ideju imitatore. Pēc arhitektūras studijām Ruta jau 8 gadus strādā jaunā, aizraujošā zinātnes apakšnozarē - biomīmikrijā, kas pēta dabas mehānismus, procesus, struktūras un imitē tos, lai uzlabotu mūsu ikdienu." https://www.youtube.com/watch?fbclid=IwAR3X0szprSddcYwBbprnULLeLUxZ33Ylv8gS7uvLoukT8i0KEcqckEjsjAU&v=UMoHMRsbkLw&feature=youtu.be
Lasīt vairāk

Piemērotu mikroaļģu pētījumi biogāzes digestāta un dūmgāzu attīrīšanai un biomasas iegūšanai #SMARB

Mikroaļģes tiek uzskatītas par daudzsološu ilgtspējīgu enerģijas avotu to augšanas ātruma un augstās produktivitātes dēļ. Mikroaļģu biomasai ir plaša pielietojamība. Tā kalpo kā izejviela dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, piem. biogāze, biodīzeļdegviela, biometāns, biogļūdeņradis, bioetanols. Turklāt mikroaļģu biomasu un augstvērtīgus savienojumus, kas iegūti no tās, var plaši izmantot pārtikas rūpniecībā, medicīnā, tekstilrūpniecībā, lopbarībā, akvakultūrā, lauksaimniecībā un kosmetoloģijā. Optimālu kultivēšanas apstākļu nodrošināšana mikroaļģēm ir viens no priekšnoteikumiem augstas biomasas ražas iegūšanai. Svarīgākie vides faktori, kas ietekmē kultūru augšanu, ir 1) gaisma, 2) temperatūra, 3) barības vielas, 4) CO2 koncentrācija, 5) pH, 6) maisīšana. Dabā pastāv tūkstošiem dažādu mikroaļģu sugu, kas pielāgojušās dzīvei.
Lasīt vairāk

Sarunu festivāla “LAMPA” diskusijas par saules enerģiju un siltumapgādi

Šogad sarunu festivāls "LAMPA" notika netradicionālā formātā, diskusijas notika dažādās vietās un tās bija iespēja vērot arī tiešsaistē. Zemāk piedāvājam noskatīties divus ierakstus no diskusijām, kurās piedalījās arī RTU VASSI profesores: Dagnija Blumberga par saules elektroenerģijas nākotni un Andra Blumberga par siltumapgādes mītiem. LAMPA 2020 Diskusija "Vai saules elektroenerģijas ražošanai Latvijā ir nākotne?" 05.09.2020 LAMPA 2020 Diskusija "Laužam siltumapgādes mītus" 02.09.2020
Lasīt vairāk

VASSI panākumi 2020. gadā

2020. gads mums, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtam, ir ļoti zīmīgs - svinam 20 gadu jubileju, kopš īstenojam Vides zinātnes programmu un mūsu programmas direktorei Dagnijai Blumbergai zinātniskais rādītājs Hirša indekss (h-index) sasniedzis 20. Nupat esam veiksmīgi akreditējuši jaunās Vides inženierijas programmas: turpmāk pie mums absolventi saņems bakalaura/maģistra/doktora diplomus ar inženiera kvalifikāciju. Šogad mainīts fakultātes nosaukums, iekļaujot tajā videniekus, - šobrīd tā ir RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte.
Lasīt vairāk

Konference “Mājokļu drošība un energoefektivitāte: kopīgais un atšķirīgais”

LAIKS: 2020. gada 21. februārī  VIETA: RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Paula Valdena ielā 5, Rīgā Kāpēc esošais ēku atjaunošanas temps ir tik zems? Kā panākt ēku atjaunošanas procesa nepārtrauktību? Kā būt drošiem par būvniecības kvalitāti un sasniegto energoefektivitātes līmeni? Ko vēlas ēku iedzīvotāji, ko sagaida apsaimniekotāji un kādu virzienu mājokļu atjaunošanā izvēlēsimies? Cik tas izmaksās? Šie un citi jautājumi saistībā ar mājokļu politikas nākotnes kursu prasa atbildes jau šodien. Tāpēc aicinām piedalīties Apvārsnis 2020 finansētā projekta SUNShINE[1] noslēguma konferencē, kur vēlamies dalīties ne tikai ar pēdējos piecos gados paveikto un iegūtajiem secinājumiem par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu ar energoefektivitātes pakalpojuma līgumu un ilgtermiņa finansēšanas.
Lasīt vairāk

Miglas aparāta eksperimentālie dati

Projektā “Individuālajā siltumapgādē integrēta miglas aparāta sistēma (IFUS)” ir apkopoti eksperimentālie dati pie trim katla jaudām (10 kW, 20 kW, 30 kW) un izmantotajām sprauslām (MPL 1.51, MPL 1.12, MPL 0.77), iegūstot analizējamo datu kopu. Ar datu analīzes programmu Statgraphics XVII veikta eksperimentālo datu analīze, lai noskaidrotu, kādi parametri ietekmē miglas aparāta jaudu un cieto daļiņu (PM) attīrīšanas efektivitāti. Miglas aparāta jaudas ietekmējošo parametru noteikšanai veikta regresijas analīze, kurā atkarīgie mainīgie ir: dūmgāzu temperatūra ievadā (tg1) un izvadā (tg2); ūdens temperatūra ievadā (tw1) un izvadā (tw2); dūmgāzu mitruma saturs ievadā (ω1) un izvadā (ω2); mitro dūmgāzu plūsma (Vmg); iesmidzināmā ūdens.
Lasīt vairāk