Pētniece J.Ziemele ziņo Saeimā par 4. paaudzes centralizētās siltumapgādes iespējām

14. novembrī pētniece Jeļena Ziemele bija ieradusies uz Latvijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kurā tika apspriesta iespēja renovēt dažādu invalīdu biedrību mājas un renovācijas projektos integrēt 4. paaudzes centralizētas siltumapgādes koncepcijas ideju par zemas temperatūras siltumapgādi, izveidojot no renovētam mājam jaunu viedo kvartālu. Diskusiju laikā tika meklēti iespējamie finansējuma avoti šo ideju realizācijai.
Lasīt vairāk

RTU VASSI īsteno projektu “LowTEMP – Low temperature district heating for the Baltic sea region”

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts sadarbībā ar citu valstu projektu partneriem no Latvijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, izstrādās zemas temperatūras apkures ieviešanas stratēģiju, veiks tās testēšanu esošajās ēkās un siltumapgādes sistēmās, kā arī paaugstinās pašvaldību darbinieku zināšanas un kapacitāti zemas temperatūras apkures jomā. Pašlaik reģionā ir plaši izplatītas centralizētas siltumapgādes sistēmas, taču daudzviet tās ir novecojušas un neatbilst energoefektivitātes prasībām. Jaunajām siltumapgādes sistēmām plānoti mazāki siltuma zudumi, un tajās enerģijas ražošanai tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi un no atkritumiem iegūts kurināmais. Projekta ietvaros tiks īstenoti pilotprojekti vairākās pašvaldībās. Latvijā par pilotprojekta vietu izvēlēts Gulbenes.
Lasīt vairāk

Gada balva enerģētikā

17. decembrī tika apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS "Latvenergo" konkursa Gada balva laureāti un AS "Latvenergo" studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji. Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Dr.sc.ing. Āris Žīgurs, AS "Latvenergo" galvenais izpilddirektors, un Dr.habil.art. Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tika pasniegta 17. reizi, un tās tradīcija ir iedibināta 1999. gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 izcili, pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku. Laureātu vidū vairākus apbalvojumus saņēma arī pārstāvji no.
Lasīt vairāk

Latvija drīzumā varētu izmantot tikai 100% atjaunojamos energoresursus

"Esmu optimiste un ticu, ka Latvija jau 21. gadsimta 30.–40. gados varēs iztikt tikai no 100% atjaunojamajiem enerģijas resursiem,» Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā" saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga. Raidījums šoreiz aplūko, kādi enerģijas veidi būs nākotnes enerģijas pamatā, kā enerģiju var taupīt šobrīd un kāda "zaļā enerģija" ir pieejama. Profesore ir pārliecināta — pavisam reāls ir scenārijs, ka 2050. gadā daļa valstu izmantos tikai 100% atjaunojamos enerģijas resursus. Viņa uzskata, ka šādu scenāriju vispirms piedzīvos Ziemeļvalstis. "Varbūt sliktāk būs ar tiem, kuriem ir lielās ogļu stacijas. Mums tas ir.
Lasīt vairāk

Vieslekcija “Energoefektivitāte: ASV gūtā pieredze”

2015. gada 13. novembrī ASV vēstniecība sadarbībā ar RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu organizē Stenfordas Universitātes profesora Arun Majumdar (Aruns Madžumdars) vieslekciju “Energoefektivitāte: ASV gūtā pieredze” (Energy Efficiency:  Lessons Learned in the U.S.). Aruns Madžumdars ir ASV zinātnes sūtnis kopš 2014. gada decembra, viņš strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku, klimata pārmaiņām un inovācijām Polijā un Baltijas valstīs. Profesors ir arī Google padomnieks un bijušais viceprezidents enerģijas jautājumos. Lekcijas valoda: angļu Lekcijas moderators: RTU profesors Claudio Rochas. Laiks: no 10:30 līdz 12:00 Vieta: RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Āzenes ielā 12/k1 - 115. telpa  
Lasīt vairāk

Latvijas zinātnieki ES finansētā projektā palīdzēs veicināt padomju ēku energoefektivitāti

Salaspils Siltums kopā ar sadarbības partneriem ēku saglabāšanas jomā uzsācis nozīmīgu Eiropas Savienības finansētu projektu Sunshine. Tā ietvaros Latvijas zinātnieki kopā ar atjaunošanas, energoefektivitātes un finanšu ekspertiem izveidos inovatīvu investīciju platformu padomju laikos celto ēku atjaunošanai un siltināšanai, informē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Marika Rošā. Projekts paredz, ka izstrādātos finanšu un tehniskos risinājumus nākotnē izmantos ne tikai Latvijā, bet arī citās postpadomju valstīs. Šajā projektā Latvijai uzticēta ne tikai vadošā, bet arī vienīgā šī projekta partnera loma, kas nozīmē, ka Latvija to īstenos bez citu ES valstu līdzdalības. Projekta pamatuzdevums būs izstrādāt.
Lasīt vairāk

RTU VASSI sadarbībā ar Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministriju Polijā dalās pieredzē par vides izglītības projektiem

Šī gada 16. septembrī Vroclavā, Polijā, notika starptautiska konference "Together Towards a Green Future – the EEA Grants and Norway Grants for Green Education" ("Kopā pretī zaļākai nākotnei – Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Granti vides izglītībai"), kurā piedalījās un ar Latvijas pieredzi šajā jautājumā dalījās Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (RTU VASSI) asociētā profesore Jūlija Gušča. Konferencē piedalījās pārstāvji no četrām dalībvalstīm – Polijas, Latvijas, Īslandes un Lietuvas. Dalībniekiem no Polijas bija galvenais uzdevums – paveikto projektu atskaite, bet Latvijas, Lietuvas un Īslandes pārstāvji uzstājās kā jaunu projektu iedvesmotāji. Prezentācijā "Environmental education in Latvia: expanding.
Lasīt vairāk

Pasaka ar laimīgām beigām

Pasaka ar laimīgām beigām jeb mūsu profesores Dagnijas Blumbergas raksts Delfos "Pasaka par hibrīdaktivitātēm enerģētikā". "...Pilsētā atsākās pilnvērtīga dzīve. Iedzīvotāji aktīvi īstenoja energoefektivitātes pasākumus esošajās ēkās un uz pusi samazināja siltumenerģijas patēriņu pilsētas siltumapgādes sistēmā. Izrādījās, ka nauda un zināšanas pietiek, lai to izdarītu kvalitatīvi un profesionāli, jo aktīvi darbojās energoservisa firmas, kuras palīdzēja dzīvojamām ēkām sakārtoties un nosiltināties. Jaunās ēkas būvēja energoefektīvas un tās sauca par pasīvajām vai nulles enerģijas ēkām..." Visu rakstu vari izlasīt ŠEIT.
Lasīt vairāk