RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā mēs meklējam risinājumus kā apvienot: tehnoloģijas, kultūru un dabu. Projektā “Ēku energoefektivitātes tehnoloģiju (I-BEET) uzlabošana” (Nr. 03000-3.1.2-e / 163), kas vērsts uz pāreju no tradicionālās uz pozitīvo enerģijas bloku, mēs pētām esošo ēku fondu ar ko jāsasniedz Renovācijas viļņa mērķus, jaunas ēkas, kas veicina viedākas tehnoloģijas, kā arī uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Mūsu darbs RTU Enerģētikas sistēmu un vides institūtā vienmēr ir bijis vērsts uz cilvēka labsajūtu dzīvojamā vidē, nepieļaujot kompromisus uz vides rēķina. Šis ir arī Eiropas Jaunā bauhausa kurss.
Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Ursulas fon den Lejenas vizītes laikā RTU laikā profesore Andra Blumberga uzsvēra sociālās pieņemšanas problēmas enerģētikas pārejā, lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus. Projektā “Tilts uz oglekļa neitralitāti enerģijas kopienās: sociālās un humanitārās zinātnes satiekas ar enerģētikas pētījumiem (BRIDGE) Nr. Lzp-2020 / 1-0256) tiks pētīti uzvedības modeļi lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas saistīti ar energoefektivitāti un enerģijas kopienu . Projektā tiks izveidotas daudzu spēlētāju spēles, kas ļaus atklāt attieksmi pret izšķirošajiem enerģijas pārejas aspektiem.
Turklāt EK prezidents un Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš tika iepazīstināti ar dabisko siltumizolācijas materiālu, parādot, kā mūsu kopienas var samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, padarot mūsu dzīves telpas energoefektīvas. Viens no paņēmieniem kā to panākt ir mūsu dzīves telpu siltumizolācija. Tā kā fosilie vai minerālie resursi nav ilgtspējīgs risinājums, mēs VASSI strādājam pie siltumizolācijas materiāla, kas izgatavots no bioloģiskas izcelsmes resursiem. Saskaņā ar ES Zaļo kursu vietējie bioresursi jāizmanto augstākas pievienotās vērtības materiālu ražošanai. Dabīgais siltumizolācijas materiāls ir izgatavots no mežizstrādes atlikumiem un bioloģiskas izcelsmes saistvielām, kā rezultātā materiālam ir mazāka dzīves cikla ietekme un tas ir viegli pārstrādājams tā dzīvescikla beigās. Dabiskajam termoizolācijas materiālam ir labākas higrotermiskās īpašības, salīdzinot ar parastajiem siltumizolācijas materiāliem.
Lai paātrinātu ēku fonda dekarbonizāciju, ir nepieciešamas konceptuāli jaunas idejas par to, kā uztveram ēkas norobežojošās konstrukcijas. Kā būtu, ja tās kļūtu par aktīvu ēkas enerģijas bilances daļu? Vadošā pētniece Ruta Vanaga iepazīstināja ar Latvijas Zinātnes padomes finansētajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Viedā fasāde saules enerģijas uzkrāšanai ēkās/Smart building EnVElope with solaR Energy STorage (EVEREST (Nr. Lzp-2019 / 1-0363))” izstrādāto dinamisko solāro fasāžu sistēmu. Biomimikrija piedāvā inovatīvas idejas meklēt dabā – solārās fasādes ideja ir aizgūta no jūras zīdītājiem, kuri enerģijas uzkrāšanai un siltumizolācijai izolācijai izmanto zemādas tauku slāni, ķermeņa kodolā saglabājot nemainīgu temperatūru. Arī ēkās ir nepieciešams nodrošināt konstantu temperatūru neatkarīgi no izmaiņām meteoroloģiskajos apstākļos . Fasādes sistēma darbojas kā enerģijas pārveidotājs – tas uztver uz vietas pieejamo saules enerģiju, uzglabā to fāžu pārejas materiālā, kam ir ievērojami lielāka siltuma ietilpība salīdzinājumā ar citiem būvmateriāliem, un, kad nepieciešams, uzkrāto siltumu nodod telpai. Fasādes aktīvā daļa, kas pielāgojas saules starojuma intensitātes izmaiņām, nodrošina ātrāku saules enerģijas uztveršanu un novērš siltuma zudumus, kad saules starojums nav pieejams. Tādējādi no dabas aizgūtas idejas var palīdzēt veidot gudrākas ēkas.
