Gada balva enerģētikā

17. decembrī tika apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS "Latvenergo" konkursa Gada balva laureāti un AS "Latvenergo" studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji. Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Dr.sc.ing. Āris Žīgurs, AS "Latvenergo" galvenais izpilddirektors, un Dr.habil.art. Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tika pasniegta 17. reizi, un tās tradīcija ir iedibināta 1999. gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 izcili, pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku. Laureātu vidū vairākus apbalvojumus saņēma arī pārstāvji no.
Lasīt vairāk

Žana Lika di Paola Galloni lekcija

Eiropas pieeja un COP21: pārvietošanās veidi ar mazāku piesārņojuma līmeni un inovāciju piesaisti labākai pasaulei Rīgas Tehniskajā universitātē ar lekciju «Eiropas pieeja un COP21: pārvietošanās veidi ar mazāku piesārņojuma līmeni un inovāciju piesaisti labākai pasaulei» viesosies pasaulē atzītais ilgtspējīgas attīstības profesionālis Žans Liks di Paola Galoni (Jean-Luc di Paola Galloni). Lekcijas norise:  4. decembrī no plkst. 10.15 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes 116. telpā, Āzenes ielā 12/1 un tajā piedalīties aicināts ikviens interesents. Lekcijas darba valoda: angļu. Žans Liks di Paola Galloni ir Eiropas Autotransporta pētniecības konsultatīvās padomes (ERTRAC — European Road Transport Research Advisory Council) līdzpriekšsēdētājs, kas Eiropas Komisijas.
Lasīt vairāk

Latvija drīzumā varētu izmantot tikai 100% atjaunojamos energoresursus

"Esmu optimiste un ticu, ka Latvija jau 21. gadsimta 30.–40. gados varēs iztikt tikai no 100% atjaunojamajiem enerģijas resursiem,» Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā" saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga. Raidījums šoreiz aplūko, kādi enerģijas veidi būs nākotnes enerģijas pamatā, kā enerģiju var taupīt šobrīd un kāda "zaļā enerģija" ir pieejama. Profesore ir pārliecināta — pavisam reāls ir scenārijs, ka 2050. gadā daļa valstu izmantos tikai 100% atjaunojamos enerģijas resursus. Viņa uzskata, ka šādu scenāriju vispirms piedzīvos Ziemeļvalstis. "Varbūt sliktāk būs ar tiem, kuriem ir lielās ogļu stacijas. Mums tas ir.
Lasīt vairāk

Vieslekcija “Energoefektivitāte: ASV gūtā pieredze”

2015. gada 13. novembrī ASV vēstniecība sadarbībā ar RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu organizē Stenfordas Universitātes profesora Arun Majumdar (Aruns Madžumdars) vieslekciju “Energoefektivitāte: ASV gūtā pieredze” (Energy Efficiency:  Lessons Learned in the U.S.). Aruns Madžumdars ir ASV zinātnes sūtnis kopš 2014. gada decembra, viņš strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku, klimata pārmaiņām un inovācijām Polijā un Baltijas valstīs. Profesors ir arī Google padomnieks un bijušais viceprezidents enerģijas jautājumos. Lekcijas valoda: angļu Lekcijas moderators: RTU profesors Claudio Rochas. Laiks: no 10:30 līdz 12:00 Vieta: RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Āzenes ielā 12/k1 - 115. telpa  
Lasīt vairāk

Vides Diena – “Dūmi nonāk māju logos”

Ir sākusies apkures sezona, un cilvēki, izvēloties kurināmo savām privātmājām, vispirms domā par ekonomisko izdevīgumu, bet kurš kurināmais ir videi draudzīgākais, un kā to savietot ar ekonomisko izdevīgumu? Dagnija Blumberga. Jāsāk ar to, ka nevar runāt tikai par kurināmā cenu, tas jāskata kopā ar tehnoloģijas, kurā kurināmais tiek dedzināts, izmaksām. Pareizi būtu runāt par to, cik maksā saražotā siltumenerģija. Ja tiek iegādāta slapja malka, kas ir lētāka, taču arī sadedzināšanas efektivitāte ir zema, lietderības koeficients ir tikai 50% no iespējamā. Dedzinot slapju malku, rodas kancerogēnais benzpirēns, jo kurtuvē vienlaicīgi notiek 250 ķīmisko reakciju un ne visas no tām norit līdz galam,.
Lasīt vairāk

Latvijas zinātnieki ES finansētā projektā palīdzēs veicināt padomju ēku energoefektivitāti

Salaspils Siltums kopā ar sadarbības partneriem ēku saglabāšanas jomā uzsācis nozīmīgu Eiropas Savienības finansētu projektu Sunshine. Tā ietvaros Latvijas zinātnieki kopā ar atjaunošanas, energoefektivitātes un finanšu ekspertiem izveidos inovatīvu investīciju platformu padomju laikos celto ēku atjaunošanai un siltināšanai, informē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Marika Rošā. Projekts paredz, ka izstrādātos finanšu un tehniskos risinājumus nākotnē izmantos ne tikai Latvijā, bet arī citās postpadomju valstīs. Šajā projektā Latvijai uzticēta ne tikai vadošā, bet arī vienīgā šī projekta partnera loma, kas nozīmē, ka Latvija to īstenos bez citu ES valstu līdzdalības. Projekta pamatuzdevums būs izstrādāt.
Lasīt vairāk

RTU VASSI sadarbībā ar Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministriju Polijā dalās pieredzē par vides izglītības projektiem

Šī gada 16. septembrī Vroclavā, Polijā, notika starptautiska konference "Together Towards a Green Future – the EEA Grants and Norway Grants for Green Education" ("Kopā pretī zaļākai nākotnei – Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Granti vides izglītībai"), kurā piedalījās un ar Latvijas pieredzi šajā jautājumā dalījās Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (RTU VASSI) asociētā profesore Jūlija Gušča. Konferencē piedalījās pārstāvji no četrām dalībvalstīm – Polijas, Latvijas, Īslandes un Lietuvas. Dalībniekiem no Polijas bija galvenais uzdevums – paveikto projektu atskaite, bet Latvijas, Lietuvas un Īslandes pārstāvji uzstājās kā jaunu projektu iedvesmotāji. Prezentācijā "Environmental education in Latvia: expanding.
Lasīt vairāk

VASSI doktorante Ginta Cimdiņa ir iekļauta Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20

Publiskots izdevuma Nordic Business Report Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20. Top 20 aptver visu Ziemeļeiropu: Somiju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Islandi, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Žūrijas locekļi izvēlēti no katras valsts. Natālija Kasperskaja, Kaspersky Lab līdzdibinātāja un Krievijā bāzētās InfoWatch Group valdes priekšsēdētāja, ieņem pirmo vietu, bet Tatjana Bakaļčuka, Krievijas trešā turīgākā sieviete un Wildberries īpašniece, ierindota otrajā vietā. Ginta Cimdiņa, uzņēmuma Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja, arī iekļuvusi topā, ieņemot 20. vietu. Svarīgākie kritēriji, izvērtējot kandidātes, bijuši: sasniegtie rezultāti, biznesa izjūta, oriģinalitāte, ideju pielietojums dzīvē un citi. Topā dominē trīs valstis: Krievija, Zviedrija un Norvēģija, kuras katru pārstāv četras sievietes..
Lasīt vairāk