Projekti

Projekta pirmā posma ietvaros tiek aktīvi strādāts pie metodoloģijas izstrādes datu vākšanai pašreizējas situācijas identificēšanai centralizētā siltumapgādes sistēmās. Balstoties uz izstrādāto metodoloģiju tiks izstrādāta speciāla programmatūra jeb zināšanu platforma datu vākšanai no visa Baltija jūras reģiona. Papildus notiek metodoloģijas izstrāde zemas temperatūras siltumapgādes sistēmas ieviešanas stratēģijai, lai identificētu iespējas un nepieciešamus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai centralizētā siltumapgādē pārejot uz zemām apkures temperatūrām. Vairāk informācijas par projektu: ŠEIT

Projekta pirmā posma aktivitātes ietver esošās situācijas izvērtējumu energoefektivitātes jomā kopumā 10 pašvaldībās – pa vienai no Vācijas, Polijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Kaļiņingradas un Latvijas un divām pašvaldībām Zviedrijā. Balstoties uz RTU izstrādāto metodiku, pašvaldības, sadarbojoties ar projekta ekspertiem, novērtē savus līdzšinējos sasniegumus klimata un enerģētikas politikas plānošanā un energopārvaldībā, identificē nozīmīgākās problēmas un trūkstošo kapacitāti energoplānošanas, ieviešanas un uzraudzības posmos. Nākamie tuvākie soļi būs darba grupu izveide kapacitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai pašvaldības darbinieku vidū un sadarbības veicināšana starp pašvaldībām un citām iesaistītajam pusēm reģionos. 2018.gada rudenī ir gaidāma pirmā projekta ietvaros rīkotā nacionāla līmeņa konference par energoplānošanas jautājumiem.

Šī gada februārī RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts uzsācis Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansēta projekta “Ražošanas efektivitātes paaugstināšana zivju apstrādes rūpnīcās” realizāciju. Tas tiek realizēts ar mērķi ieviest ievērojami uzlabotas ražošanas metodes, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti un samazinātu enerģijas, ūdens un resursu patēriņu zivju apstrādē. Zivju pārstrādes procesi ir energoietilpīgi un lielākajā daļā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos pašlaik tiek izmantotas energoefektīvas tehnoloģijas, tāpēc projektā piedāvātajās inovatīvajās tehnoloģijas ir saistītas ar augstas energoefektivitātes tehnoloģisko procesu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu integrēšanu tajās. Inovācija zivju apstrādes un pārstrādes tehnoloģijā ietver kompleksu pieeju un labi savietotas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, iekārtās un.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts 2017. gada jūlijā uzsāka ERAF līdzfinansēta projekta “Dabisks termoiepakojums” 1. kārtas realizāciju, kas noslēdzās 2018. gada janvārī. Saņemts pozitīvs apstiprinājums no projekta pārvaldītājiem Latvijas investīciju un attīstības aģentūras par finansējuma piešķiršanu projekta 2. kārtas realizācijai 2.5 gadu garumā līdz 2020. gada augustam. Projekts tiek realizēts ar mērķi izstrādāt dabiska termoiepakojuma tehnoloģiju un produktu, kas nodrošinās uzglabājamo produktu kvalitāti, ir videi un cilvēka veselībai nekaitīgs ekoprodukts, kas dzīves cikla beigās dabiski sadalīsies, turklāt ražošanai tiks izmantota izejviela, kas ir atlikumprodukts no cita produkta ražošanas un pārsvarā netiek izmantots (ekstraģēts skuju koku zalenis). Izstrādātā ražošanas.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts jūlijā uzsāka ERAF līdzfinansēta projekta “Dabisks termoiepakojums” 1. kārtas realizāciju, kas noslēgsies 2018. gada janvārī. Projekts tiek realizēts programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros. Projekta mērķis ir izstrādāt dabiska termoiepakojuma tehnoloģiju un produktu, kas nodrošinās uzglabājamo produktu kvalitāti, ir videi un cilvēka veselībai nekaitīgs ekoprodukts, kas dzīves cikla beigās dabiski sadalīsies, turklāt ražošanai tiks izmantota izejviela, kas ir atlikumprodukts no cita produkta ražošanas un pārsvarā netiek izmantots (ekstraģēts skuju koku zalenis). Izstrādātā ražošanas tehnoloģija paredz izejvielu bezatlikumu izmantošanu,.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, sadarbojoties ar dažādām augstskolām, pašvaldībām u.c. organizācijām gan no Latvijas, gan no citām valstīm (Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas) izstrādās vienotu energopārvaldības sistēmu enerģijas patēriņa datu attālinātai nolasīšanai un analīzei, paaugstinot pašvaldību darbinieku kapacitāti enerģijas pārvaldības un investīciju plānošanas jomā. Pēc apmācībām un kapacitātes celšanas projekta partneri īstenos reālus energoefektivitātes projektus. Reģiona austrumos projekti tiks īstenoti pašvaldību un publiskajās ēkās, taču Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Somijā tie tiks īstenoti privātmājās, jo šajās valstīs praktiski visas publiskās ēkas ir jau atjaunotas. Projekta ideju ilgtspējību Latvijā nodrošinās VASSI sadarbība ar Vidzemes.