Vides monitoringa laboratorijas akreditācija

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta Vides monitoringa laboratorija ir ieguvusi akreditācijas apliecību par cietā biokurināmā testēšanas pakalpojumiem – pelnu satura noteikšanu, mitruma satura noteikšanu un siltumspējas noteikšanu. Tā atrodas Āzenes ielā 12/1, Rīgā. Vides monitoringa laboratorija piedāvā pakalpojumus, ko veic augstas kvalifikācijas speciālisti, vadoties pēc starptautiski izstrādātām (ISO) un Latvijas Valsts Standartu statusā apstiprinātām metodēm. Ar visiem piedāvātajiem pakalpojumiem var iepazīties ŠEIT. AKREDITĀCIJAS APLIECĪBA PIELIKUMS AKREDITĀCIJAS APLIECĪBAI
Lasīt vairāk

RTU VASSI īsteno projektu “LowTEMP – Low temperature district heating for the Baltic sea region”

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts sadarbībā ar citu valstu projektu partneriem no Latvijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, izstrādās zemas temperatūras apkures ieviešanas stratēģiju, veiks tās testēšanu esošajās ēkās un siltumapgādes sistēmās, kā arī paaugstinās pašvaldību darbinieku zināšanas un kapacitāti zemas temperatūras apkures jomā. Pašlaik reģionā ir plaši izplatītas centralizētas siltumapgādes sistēmas, taču daudzviet tās ir novecojušas un neatbilst energoefektivitātes prasībām. Jaunajām siltumapgādes sistēmām plānoti mazāki siltuma zudumi, un tajās enerģijas ražošanai tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi un no atkritumiem iegūts kurināmais. Projekta ietvaros tiks īstenoti pilotprojekti vairākās pašvaldībās. Latvijā par pilotprojekta vietu izvēlēts Gulbenes.
Lasīt vairāk

Tiek īstenots projekts “ActNow: Rīcība energoefektivitātes uzlabošanai Baltijas valstu pilsētās”

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, sadarbojoties ar dažādām augstskolām, pašvaldībām u.c. organizācijām gan no Latvijas, gan no citām valstīm (Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas) izstrādās vienotu energopārvaldības sistēmu enerģijas patēriņa datu attālinātai nolasīšanai un analīzei, paaugstinot pašvaldību darbinieku kapacitāti enerģijas pārvaldības un investīciju plānošanas jomā. Pēc apmācībām un kapacitātes celšanas projekta partneri īstenos reālus energoefektivitātes projektus. Reģiona austrumos projekti tiks īstenoti pašvaldību un publiskajās ēkās, taču Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Somijā tie tiks īstenoti privātmājās, jo šajās valstīs praktiski visas publiskās ēkas ir jau atjaunotas. Projekta ideju ilgtspējību Latvijā nodrošinās VASSI sadarbība ar Vidzemes.
Lasīt vairāk

RTU īsteno projektu TEST-4-SME: Laboratoriju sadarbības tīkls vides produktu testēšanai

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts kopā ar septiņiem partneriem no Latvijas un citām Eiropas valstīm uzsācis projekta TEST-4-SME īstenošanu. Projekts norisināsies 3 gadus un tā laikā tiks izveidots laboratoriju sadarbības tīkls vides produktu testēšanai. Laboratoriju tīkls nodrošinās testēšanu un konsultācijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai produkta attīstības sākumposmā palīdzētu nodrošināt atbilstību starptautiskajiem standartiem. Elektronikas produktus nav iespējams ieviest pasaules tirgū, ja nav apstiprināta to atbilstība standartiem, ko savukārt iespējams paveikt, veicot rūpīgu produktu prototipu testēšanu. Testi agrīnajā stadijā palīdz novērst neveiksmes vēlākos posmos, tādējādi uzlabojot izmaksu efektivitāti. Projekta partneri plāno konsultēt un apmācīt uzņēmumu darbiniekus, dalīties savās zināšanās.
Lasīt vairāk

Vides un Klimata tehnoloģiju konference CONECT 2017

10.–12. maijā norisinājās ikgadējā Vides un Klimata tehnoloģiju konference CONECT 2017. Divu dienu laikā konferencē prezentāciju un plakātu sesijās savas publikācijas prezentēja profesori, zinātnieki, pētnieki un studenti no 25 pasaules valstīm kā Dienvidkoreja, Kazahstāna, Turcija, Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Baltijas valstis un citas. Konferencē tika iepazīstināti jaunākie risinājumi, tendences un tehnoloģijas attīstība 16 dažādās tēmās, kas saistītas ar atjaunojamo resursu enerģiju, viediem elektrotīkliem, ēku energoefektivitāti, ekodizainu, izturētspēju, zema oglekļa emisiju attīstību un citām vides aizsardzību saistītām tēmām. Visi prezentētie darbi tiks publicēti Elsevier Energy Procedia zinātniskajā žurnālā. Konferences pēdējā diena tika veltīta tehnoloģiskajai tūrei uz atkritumu poligonu Getlini. RTU kā organizētāji.
Lasīt vairāk

24. martā norisinājās konference “Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā”

24. martā norisinājās konference "Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā" RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā. Plenārsēdes atklāšanas uzrunu teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomes priekšsēdētāja Dagnija Blumberga runāja vispārīgi par vides zinātni un izglītību Latvijā un Eiropā, un Einārs Cilinskis, Latvijas Republikas Saeimas deputāts, iepazīstināja ar ilgtspējas mērķu analīzi. Tam sekoja 6 Latvijas augstskolu profesoru, rektoru un prorektoru prezentācijas par zinātniskajiem sasniegumiem un izglītību savās augstskolās. Pārstāvētās mācībiestādes bija – Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības.
Lasīt vairāk

Vides zinātnes balva

24. martā svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātes Mazajā aulā tika pasniegtas Vides zinātnes balvas 2017. Konkurss „Vides zinātnes balva” tika rīkots jau astoto reizi, un tā mērķis ir novērtēt zinātnieku, skolotāju, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu devumu vides jautājumu aktualizēšanā un ilgtspējīgas vides izglītības un zinātnes popularizēšanā. Šogad Vides zinātnes balvas tika pasniegtas gan četrās jau ierastajās nominācijās: „Jaunais vides zinātnieks”, „Vides zinību skolotājs”, „Vides aktīvistu grupa”, „Vides zinātnieks vai augstskolas pedagogs”, gan pirmo reizi tika pasniegta arī „Bioekonomikas balva” par inovatīva produkta ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Konkursa žūrijas locekļi Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomes rūpīgi izvērtēja kandidātu pieteikumus, lai.
Lasīt vairāk

VASSI direktore Dagnija Blumberga stāsta par klimata pārmaiņām LNT raidījumā “900 sekundes”

16. martā raidījumā "900 sekundes" VASSI direktore Dagnija Blumberga stāstīja par klimata pārmaiņām. Pašlaik norisinās klimata pārmaiņas, par ko liecina apkārt dabā notiekošie procesi, piemēram, temperatūras celšanās, tādējādi turpmākos gados paliks aizvien siltāks, pazudīs gada laiki, kusīs ledāji, cilvēki. Lai samazinātu šos draudus, tiek izmantotas klimata tehnoloģijas, kuru pielietošanas rezultātā mazinās nelabvēlīgā ietekme uz vidi un pazeminās katru gadu radītās siltumnīcefekta gāzu daudzums). Profesore arī norāda, ka mums ir jāmaina domāšanas veids – nelietot fosilos resursus, bet aizvietot to ar šķeldu un pilnvērtīgi izmantot šo resursu potenciālu. Video var noskatīties ŠEIT.
Lasīt vairāk

Kāpēc bioekonomika ir pievilcīga Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs?

Ļoti interesanta konference notika 2016. gada 26. aprīlī RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē, kas pulcēja interesentus gan pie ekrāniem, vērojot to tiešraidē, gan klātienē. Tika rīkota konference par bioekonomikas potenciālu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs “Kāpēc bioekonomika ir pievilcīga Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs?”, kas tika organizēts vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtam (VASSI) sadarbojoties ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Konference tika rīkota projekta “Bioekonomikas modeļa izstrāde bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai klimata pārmaiņu samazināšanai un pielāgošanās kapacitātes celšanai (BIO-KLIMATS)” ietvaros, kas tiek realizēts ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta atbalstu. Klātienē piedalījās 61 dalībnieks, bet tiešraidi vēroja 140 skatītāji, kas norāda.
Lasīt vairāk

Vides Diena – “Dūmi nonāk māju logos”

Ir sākusies apkures sezona, un cilvēki, izvēloties kurināmo savām privātmājām, vispirms domā par ekonomisko izdevīgumu, bet kurš kurināmais ir videi draudzīgākais, un kā to savietot ar ekonomisko izdevīgumu? Dagnija Blumberga. Jāsāk ar to, ka nevar runāt tikai par kurināmā cenu, tas jāskata kopā ar tehnoloģijas, kurā kurināmais tiek dedzināts, izmaksām. Pareizi būtu runāt par to, cik maksā saražotā siltumenerģija. Ja tiek iegādāta slapja malka, kas ir lētāka, taču arī sadedzināšanas efektivitāte ir zema, lietderības koeficients ir tikai 50% no iespējamā. Dedzinot slapju malku, rodas kancerogēnais benzpirēns, jo kurtuvē vienlaicīgi notiek 250 ķīmisko reakciju un ne visas no tām norit līdz galam,.
Lasīt vairāk