Parasti par energoefektivitāti runā kā par pasākumu kopumu, kurus nepieciešams īstenot, lai nešķērdētu enerģiju lieki. Rūpniecībā tie izpaužas kā energoefektīvāku iekārtu iegāde vai ražotnes energoefektivitātes uzlabošana, savukārt mājsaimniecībās energoefektivitāte vairāk asociējas ar gaismas elementu vai mājsaimniecības elektroiekārtu nomaiņu un enerģijas racionālākas lietošanas paradumu ieviešanu.
Taču būtiski ir ņemt vērā, ka energoefektivitātes pasākumu ieviešana, piemēram, jaunas iekārtas uzstādīšana nav pašmērķis. Energoefektivitātes mērķis ir nelietderīga enerģijas patēriņa samazināšana. Un tas var tikt darīts gan ar tehnoloģiju nomaiņu, gan uzvedības maiņu, bet tas nevar tikt panākts bez apziņas un paradumu maiņas. Lai apzinātu energoefektivitātes pasākumu patiesos ieguvumus salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju, jāvērtē nevis tikai kopējais enerģijas ietaupījums, bet energoefektivitātes uzlabojums attiecībā pret tādu pašu saražotās produkcijas apjomu rūpniecībā vai dzīves kvalitātes līmeni mājsaimniecībā.
Kā var aprēķināt energoefektivitātes potenciālu? Lai saprastu, kāds ir energoefektivitātes potenciāls, iespējams veikt gan teorētiskus aprēķinus, gan analizēt iepriekš ieviesto energoefektivitātes projektu rezultātus. Turklāt energoefektivitātes potenciālam tiek izdalīti pat pieci dažādi līmeņi, atkarībā no tā, kāda mēroga sistēmas tiek apskatītas (skat. 1. attēlu). Piemēram, energoefektivitātes tehniskais potenciāls norāda to maksimālo energoefektivitātes uzlabojumu, ko būtu iespējams sasniegt, ja būtu pieejami neierobežoti finansiālie līdzekļi, nebūtu šķēršļu jebkādu inženiertehnisko risinājumu ieviešanai vai netrūktu uzņēmuma motivācijas uzsākt šādus projektus. Taču realitātē šādi šķēršļi, protams, pastāv, tāpēc energoefektivitātes ekonomiskais, sasniedzamais un atsevišķu programmu plānotais un sasniedzamais potenciāls būtiski atšķiras no teorētiski maksimālā energoefektivitātes potenciāla.
Attēls. Energoefektivitātes potenciāla veidi
Izaicinājumi energoefektivitātes pasākumu ieviešanai sastopami gan rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, gan mājsaimniecībās un citos galapatērētājos. Taču, katrā galapatēriņa sektorā, uzņēmumā vai mājsaimniecībā iespējams piemeklēt atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, kas ļauj sasniegt augstāko ietaupījumu atbilstoši investētajiem līdzekļiem. Turklāt energoefektivitātes nozīme ir liela gan katra patērētāja „maciņā”, gan arī valstiskā līmenī, jo, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, Latvija ir apņēmusies uzlabot energoefektivitāti dažādos galapatēriņa sektoros. Arī šobrīd, kad jādomā, kā palīdzēt tautsaimniecībai atgūties pēc pandēmijas, energoefektivitāte ir lētākais un vieglākais veids, kā samazināt izmaksas par patērētajiem energoresursiem un tā gūt konkurētspējas priekšrocības. Taču, lai energoefektivitātes potenciālu pārvērstu reālā ietaupījumā, nepieciešams galapatērētājus atbalstīt, izmantojot valsts atbalsta programmas. Energoefektivitātes tehniski-ekonomiskā potenciāla sasniegšanai šajās atbalsts programmās nepieciešams ietvert dažādus atbalsta rīkus, gan nodrošināt kvalitatīvas informācijas plašu pieejamību, gan tehnisko palīdzību un finanšu līdzekļus.
Pasaules pieredze liecina, ka būtisks nosacījums valsts energoefektivitātes atbalsta programmu sekmīgai ieviešanai ir efektīvas un plānotas monitoringa sistēmas izveide. Tikai kvalitatīva datu uzskaite, apkopošana un apstrāde ļauj novērtēt programmas reāli sasniegtos mērķus un ieguldīto līdzekļu rentabilitāti, kā arī ilgtermiņā uzraudzīt energoefektivitātes uzlabošanas procesu. Bez pilnvērtīgi izplānotas un uzraudzītas atskaites procedūras un datu ievades sistēmas, programmas apkopoto datu kvalitāte būs zema, un tos nebūs iespējams izmantot šīs programmas efektivitātes novērtējumam.
Energoefektivitātes pasākumu ieviešanai ir arī savi papildus ieguvumi, kas nav saistīti tikai ar enerģijas ietaupījumu. Rūpniecības sektorā būtiski, ka jaunu un energoefektīvāku iekārtu uzstādīšana var arī nodrošināt uzlabotu produkta kvalitāti, palielināt ražošanas jaudas, vai samazināt produkcijas īpatnējās izmaksas, tā padarot uzņēmumu konkurētspējīgāku. Savukārt, pakalpojumu nozarē vai mājsaimniecībās energoefektivitātes pasākumu ieviešana var sniegt papildus ieguvumus, kas saistīti ar labāku darba vai sadzīves mikroklimata un gaisa kvalitāti nodrošināšanu.
Raksts ir sagatavots Valsts pētījuma programmas “Enerģētika” projekta “Ceļvedis uz energoefektīvu Latvijas nākotni (EnergyPath)”, VPP-EM-EE-2018/1-0006, ietvarā.
