11. un 12. augustā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) norisinājās starpdisciplinārs studentu hakatons “Saki, ko darīt ar Saku?”, kura mērķis bija rast idejas Sakas pagasta ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Studentiem tika dots uzdevums izstrādāt ilgtermiņa attīstības scenārijus, pieņemot, ka pagasta rīcībā nākotnē varētu būt līdz pat 20 miljoniem eiro, ko vietējai teritorijai varētu nodrošināt vēja parks “Piemares Masti”, kuru attīsta uzņēmums “K2 Ventum”.
Hakatonu organizēja RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (RTU VASSI). Dalībnieki divu dienu garumā izstrādāja attīstības projektus, meklējot risinājumus, kā veicināt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas, attīstīt infrastruktūru un stiprināt vietējo kopienu. Labākās idejas autori saņēma 4000 eiro balvu, savukārt kopējais balvu fonds sasniedza 6000 eiro.
Uzvar ideja par “Kurzemes Nīderlandi”
Par hakatona uzvarētāju kļuva komanda “Vasarnieki” ar attīstības konceptu “Kurzemes Nīderlande”. Komandas redzējuma centrā ir modernu siltumnīcu kompleksu izveide ar nepieciešamo infrastruktūru, kas nodrošinātu ražošanu visa gada garumā un radītu jaunas darbavietas.
Vienlaikus projekts paredzētu dzīvojamo māju izbūvi sezonas darbiniekiem un tūristiem, kultūrvēsturisko objektu atjaunošanu, tostarp Hercoga Jēkaba noliktavas, Sakaslejas baznīcas, muižu un tautas nama atjaunošanu, kā arī veloceļu tīkla attīstību.
“Viss kopā tas ļautu atdzīvināt pagastu un piesaistīt jaunus iedzīvotājus,” uzskata uzvarētāju komanda.
Otro vietu ieguva komanda “Ar vēju atpūstie”, kas piedāvāja izveidot Baltijā pirmo vēja enerģijas apmācību centru. Savukārt trešo vietu izcīnīja komanda “VibeLab”, piedāvājot attīstīt piekrastes atpūtas punktus, zaļās enerģijas industriālo parku, kā arī taku un veloceļu tīklu tūrisma veicināšanai.
Papildus vairākas komandas saņēma speciālbalvas no Finanšu ministrijas, uzņēmēja un politiķa Kaspara Meļņa, ģeogrāfes, pedagoģes un politiķes Ingas Bērziņas un uzņēmuma “K2 Ventum”.
Jaunieši saskata vēja enerģijas potenciālu
Hakatona laikā īpaši spilgti iezīmējās jauniešu pozitīvā attieksme pret vēja enerģiju un tās sniegtajām iespējām reģionu attīstībai. To apliecina arī SKDS pētījuma dati, kas rāda, ka 79% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atbalsta vēja parka izveidi savā novadā.
Diskusijās studenti vairākkārt uzsvēra, ka viņiem nav saprotama daļas sabiedrības skeptiskā attieksme pret vēja enerģijas projektiem, ņemot vērā potenciālos ieguvumus vietējām kopienām un ekonomikai.
Sakas pagasts kā piemērs Latvijas reģionu attīstībai
RTU VASSI direktore, profesore un hakatona organizatore Dagnija Blumberga uzsver, ka Sakas pagasts nav izvēlēts nejauši.
“Sakas pagasta teritorija ir lielāka nekā Rīgas teritorija, taču apdzīvotība ir tikai aptuveni viens cilvēks uz kvadrātkilometru. Šis skaitlis uzskatāmi liecina par Latvijas reģionu iztukšošanos. Teritorijām ar tik mazu iedzīvotāju skaitu ir grūti piesaistīt investoru uzmanību.”
Viņa norāda, ka hakatona pamatā bija jautājums: ko iespējams paveikt, ja teritorijas attīstībai izdodas piesaistīt ievērojamus finanšu resursus?
“Mēs nolēmām pagasta attīstības risinājumu izstrādi uzticēt studentiem – topošajiem ekonomistiem, uzņēmējiem, arhitektiem, teritorijas plānošanas, enerģētikas, vides zinātņu, dizaina un komunikācijas speciālistiem, kuri jau ar savu studiju izvēli ir apliecinājuši interesi par Latvijas nākotnes attīstību.”
Attīstības idejas ilgtermiņa izaugsmei
LIAA direktore Ieva Jāgere uzsver, ka hakatona lielākā vērtība ir tā praktiskā pieeja.
“Studenti meklēja risinājumus, kā Sakas pagastam nākotnē pieejamos līdzekļus izmantot tā, lai tie radītu ilgtermiņa ekonomisko atdevi. Gudri ieguldot uzņēmējdarbības vidē, infrastruktūrā un cilvēku prasmēs, iespējams radīt priekšnoteikumus jaunu uzņēmumu, darbavietu un privāto investīciju piesaistei.”
Savukārt Finanšu ministra padomniece Karīna Miķelsone norādīja, ka studentu priekšlikumi var kļūt par vērtīgu pienesumu diskusijās par investīciju efektīvāku izmantošanu vietējā līmenī.
Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Anete Jansone uzsvēra nepieciešamību attīstības idejas veidot ne tikai institucionālā līmenī:
“Hakatonā prezentētās idejas rāda, ka jaunie speciālisti ir gatavi piedāvāt drosmīgus un pamatotus risinājumus mūsu novadiem.”
Par hakatonu
Hakatona darbus vērtēja plaša ekspertu žūrija, kurā bija pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, VARAM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Kurzemes plānošanas reģiona, RTU VASSI, kā arī uzņēmējdarbības un enerģētikas nozares eksperti.
Pasākuma programmā bija iekļautas ekspertu meistarklases, diskusijas par reģionu attīstību un tīklošanās aktivitātes. Hakatons apliecināja, ka Latvijas jaunieši ir gatavi piedāvāt drosmīgus, uz ilgtspējīgu attīstību vērstus risinājumus, kas nākotnē varētu palīdzēt tādām teritorijām kā Sakas pagasts kļūt par ekonomiski spēcīgiem un pievilcīgiem dzīves un darba centriem.
