SMARB projekta ietvaros 10. martā (UZMANĪBU!!! DATUMS PĀRCELTS no 24.02. uz 10.03.) plkst.13:00 notiks tiešsaistes seminārs, kurā iepazīstināsim ar projekta galvenajiem rezultātiem un apspriedīsim uzlabojumus un iespējamos pielietojumus Latvijas kontekstā.
Lauksaimniecības biogāzes stacijās ražotā digestāta šķidrā frakcija tiek uzskatīta par vērtīgu produktu, kas ir bagāts ar makro un mikroelementiem un ko tradicionāli izmanto lauksaimniecības zemēs kā mēslojumu. Tomēr pēdējā laikā bažas par šīs apstrādes radīto risku videi sāka pieaugt galvenokārt ūdens un vides eitrofikācijas un paskābināšanās dēļ. Saistībā ar to EK direktīva (91/676/EEK) un tiesību akti par nitrātu jutīgām teritorijām nosaka īpašus sliekšņus un ierobežojumus digestāta izmantošanai lauksaimniecības zemēs, kā rezultātā ir nepieciešama ilgstoša uzglabāšana un sarežģītāka digestāta izvietošana tā izmatošanai lauksaimniecībā.
Ir uzsākta izpēte par digestāta izmantošanas alternatīvām, un pirmie rezultāti šķiet daudzsološi, jo īpaši izmantojot mikroaļģes biorafinēšanas platformās. Autotrofo mikroaļģu audzēšana tieši pēc atšķaidīšanas vai netieši no notekūdeņiem, kas palikuši pēc biomēslojuma ekstrakcijas, uzrādīja daudzsološus rezultātus. Turklāt mikroaļģēm ir nepieciešams oglekļa avots, lai tās augtu. Oglekļa avotu var nodrošināt, izmantojot izplūdes gāzes no rūpnieciskām iekārtām, piemēram, biogāzes sistēmā uzstādīto koģenerācijas iekārtu.
Biogāzes iekārtu savienošana ar mikroaļģu audzēšanas sistēmu biorafinēšanas koncepcijas ietvaros ir dzīvotspējīgs aprites ekonomikas risinājums. Iegūto mikroaļģu biomasu var atgriezt pārstrādātājā (samazinot transportēšanas ietekmi) vai izmantot biodegvielas, lopbarības vai bioproduktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai. Šāda biorafinēšanas koncepcija varētu mazināt iespējamo reģionālo digestāta pārmērīgu pielietošanu lauksaimniecībā un galu galā aizstāt tradicionālos augstas ietekmes produktus ar bioresursiem, uzlabojot ilgtspējību.
Tomēr tieša šķidrā digestāta izmantošanai aļģu audzēšanā joprojām ir trūkumi, piemēram, augstā amonija koncentrācija, kas var izraisīt toksicitāti un augstais optiskais blīvums, kas samazina gaismas iekļūšanu. Turklāt vajadzība pēc atšķaidīšanas, lai uzlabotu digestāta īpašības, varētu apdraudēt vispārējo piedāvātā risinājuma dzīvotspēju.
Lai pārvarētu iepriekš minētos izaicinājumus un sniegtu jaunas iespējas uz mikroaļģēm balstītas biorafinēšanas sistēmas ieviešanai, RTU-VASSI pētnieki izstrādāja jaunu prototipu mikroaļģu audzēšanai un testēja to Agro Iecavas biogāzes stacijā. Prototipa ar nosaukumu Saliktu Modulāru Atvērtu Riņķplūsmas Baseinu (SMARB) (sk. 1. att.) mērķis ir apvienot vienkāršāku klasiskās atklāto baseinu kultivēšanas darbību ar lielāku slēgta fotobioreaktora ražību, atrodot optimālus dzīvotspējīgus risinājumus starp šīm divām mikroaļģu audzēšanas pieejām. Prototips ir viens no galvenajiem rezultātiem FLPP finansētajā pētnieciskajā projektā, kura mērķis ir novērtēt hibrīda mikroaļģu kultivēšanas tehnoloģijas vispārējo dzīvotspēju un ilgtspējību trešās paaudzes biomasas ražošanai ar augstu produktivitāti, ko var integrēt lauksaimniecības biogāzes stacijās.
Attēlos redzams SMARB pilotprojekta dizains un uzstādītā iekārta.
Lūdzam pieteikties līdz 09.03.2022., aizpildot zemāk redzamo REĢISTRĀCIJAS FORMU. Pirms semināra Jums tiks nosūtīta saite dalībai ZOOM platformā (tiešsaistē).
PREZENTĀCIJAS:
Pārskats par SMARB projektu un galvenajiem rezultātiem
Francesco Romagnoli, Rīgas Tehniskā universitāte
SMARB pilotiekārtas tehnoloģiskās un uzraudzības sistēmas
Miķelis Dzikēvičs, Rīgas Tehniskā universitāte
SMARB koncepta ilgtspējība un ieguvumi
Maksims Feofilovs, Rīgas Tehniskā universitāte
Simona
2022. gada 9. februāris - 12:52pieteikums 24.02.2022. rīkotajam semināram