Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Enerģētikas politikas pārejas perioda aklie punkti ” norisinājās no 2018. gada 1.decembra līdz 2021.gada 1.decembrim.
Ikviens šoferis ir izjutis aklos punktus brīdī, kad blakus braucošā mašīna atrodas jau blakus, bet netika saredzēta ne spogulī, ne sānskatā un tiek pamanīta tikai brīdī, kad tiek veikts straujš manevrs un rodas bīstama situācija. Tādi aklie punkti ir vērojami arī, prognozējot tautsaimniecības attīstību. Lai sagatavotu jaunu enerģētikas un klimata politikas dokumentu, katrai dalībvalstij ir jāveic pasākumu ietekmes izvērtējums. Līdzšinējos enerģētikas un klimata politikas dokumentos pasākumu ietekmes vērtējums daudzās valstīs nav bijis pilnvērtīgs, jo valstu atbalsta instrumenti nav ņēmuši vērā zemūdens akmeņus (aklos punktus), ar kuriem saskārās valstu tautsaimniecības pēc-atbalsta stadijā.
Projekta mērķis: izmantojot dažādas zinātniski pamatotas metodes, izstrādāt metodiku enerģētikas un klimata politikas instrumentu ietekmes analīzei, veicot iepriekš neparedzētu problēmu indikāciju, tajā skaitā testējot dinamisku politikas efektivitātes modeli politikas instrumentu ietekmes vērtēšanai un nākotnes projektu ieviešanas prognozei, kā arī izstrādājot metodiku un vadlīnijas vides politikas dokumentos norādīto pasākumu priekšlaicīgai analīzei, lai izvairītos no ekonomiskiem zaudējumiem tautsaimniecībā un sabiedrībā.
RTU VASSI zinātnieki projekta laikā izmantojot virkni dažādu metožu novērtēja trīs vēsturisko finanšu instrumentu – KPFI, OIK un ES fondi ietekmi. Projektā tika izmantotas metožu kombinācijas ar kuru palīdzību iespējams analizēt vēsturisko situāciju un izstrādāt rekomendācijas, lai nākotnē izvairītos no vēsturiski pieļautajām kļūdām. Otra pētījuma sadaļa ietver esošās situācijas novērtēšanu, veicot vides rīcībpolitiku efektivitātes novērtēšanu, identificējot riskus un izstrādājot rekomendācijas politikas veidotājiem.
Projektā izstrādāta metodoloģija ar kuras palīdzību iespējams noteikt politikas instrumentu efektivitāti enerģētikas sektorā. Pielietojot izstrādāto metodoloģiju un modeli, tiek piedāvāti risinājumi, kā apzināties un prognozēt “aklos punktus”. Ar izstrādāto scenāriju palīdzību mēģināts panākt minimālo “aklo punktu” samazinājumu enerģētikas sektorā un izstrādātas rekomendācijas enerģētikas un klimata politikas veidotājiem, lai izvairītos no ekonomiskiem zaudējumiem tautsaimniecībā un sabiedrībā.
Projekta laikā izstrādāts inovatīvs modelis klimata un enerģētikas politiku risku novērtēšanai, ņemot vērā politikas, tehnisko, ekonomisko, sociālo un vides dimensiju. Pētījumā izmantota inovatīva riska matrica un matemātisko metožu kombinācija, lai izveidotu riska indeksu klimata politikas risku novērtēšanai. Ar modeļa palīdzību katrai no politikām iespējams identificēt kritiskos riska faktorus, kā arī esošo politikas faktoru vājos punktus. Izstrādāto modeli iespējams izmantot gan kā instrumentu politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanas procesos, gan arī jaunas ilgtspējīgas klimata politikas ieviešanai.
Izmantojot ekspertu vērtējumu un vairāku matemātisko metožu apvienojumu, tika veikta Latvijas Enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam (NEKP) izvirzīto rīcībpolitikas pasākumu un rīcības virzienu (energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas, enerģijas ražošanas, transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības) analīze. NEKP noteikti virkne pasākumu un rīcības virzienu, tomēr, ņemot vērā projekta laikā iegūtos rezultātus secināms, ka ar esošo izstrādes stadijas kvalitāti noteiktajā periodā būs sarežģīti realizēt visus pasākumus, tāpat arī nav noteikts, kuri pasākumi būtu izšķiroši un kuri mazāk svarīgi klimata mērķu sasniegšanai. RTU VASSI zinātnieku veiktajā pētījumā tika secināts, ka kopumā zemākie rādītāji rīcībpolitiku efektivitātes novērtējumā bija izstrādāto pasākumu kvalitātei un konkrētībai, ilgtspējai un finansējumam. Attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem rezultāti parādīja, ka pasākumi, kuri saņēma augstāko novērtējumu bija saistīti ar energoefektivitātes veicināšanu ēkās, bet zemas ietekmes pasākumi bija visaptveroši horizontāli pasākumi, piemēram, ar pasākumiem saistītais princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un energoefektivitātes pienākuma shēmu pārskatīšana, kas, savukārt Eiropas Zaļajā kursā tiek uzsvērti kā būtiski izvirzīto klimata mērķu sasniegšanai.
Projekta laikā izstrādāta arī uz pierādījumiem balstīta metodika un vadlīnijas vides politikas dokumentos norādīto pasākumu priekšlaicīgai analīzei un ietekmes novērtēšanai. Izmantojot šo metodiku jau sākotnēji iespējams identificēt aklās zonas, kas var kavēt klimata mērķu sasniegšanu un var palīdzēt politikas veidotājiem no tām izvairīties. Ar izstrādātās metodikas palīdzību iespējams novērtēt esošo enerģētikas un klimata pasākumu ilgtspēju un to, vai ar esošajiem pasākumiem būs iespējams sasniegt noteiktos mērķus.
Izmantojot dekompozīcijas analīzi novērtēts, vai ar esošajiem uzstādījumiem politiku un izaugsmes tempiem (ekonomiskā izaugsme, iedzīvotāju skaita izmaiņas un energoefektivitātes uzlabojumu tempa ieviešana) būs iespējams sasniegt klimata mērķus un vai neradīsies pretrunas starp ekonomikas un klimata aspektiem, kā arī novērtēta tautsaimniecības emisiju intensitāte. Veikta gan vēsturiskā analīze, gan izstrādātas prognozes par emisijām uz 2030. gadu un salīdzinājums ar 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju prognoze Baltijas valstīm liecina, ka pašreizējā klimata politika nav pietiekami spēcīga un mērķtiecīga, lai sasniegtu NEKP noteiktos 2030. gada SEG emisiju samazināšanas mērķus, un nepieciešams veikt papildus pasākumus visās resursus patērējošās nozarēs. Rezultāti liecina, ka valsts iestādes dekompozīcijas analīzi var izmantot, lai novērtētu esošās klimata pārmaiņu politikas efektivitāti un provizoriski novērtētu progresu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanā.
