LATVIEŠU | ENGLISH

Ceļvedis uz energoefektīvu Latvijas nākotni

Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības viens no stūrakmeņiem ir enerģētikas sektors un kā viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības virzieniem ir definēts energoefektivitātes uzlabojums. Projekta mērķis ir noteikt atsevišķu tautsaimniecības nozaru energoefektivitātes potenciālu un līmeņatzīmes, sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas energoefektivitātes pasākumiem galapatērētājos noteiktā potenciāla apguvei un noteikt to ietekmi. Projektā “Ceļvedis uz energoefektīvu Latvijas nākotni (EnergyPath)” paredzēts risināt Latvijas enerģētikas sektorā aktuālos izaicinājumus, izmantojot starptautiski atzītas metodes un balstoties uz pamatotām un aprobētām zinātnē balstītām zināšanām enerģijas patēriņa un energoefektivitātes jomā. Projekts būtiski veicinās ilgtspējīgas, mūsdienīgas un konkurētspējīgas enerģētikas nozares attīstību Latvijā atbilstoši sabiedrības interesēm, nodrošinot pamatotas zināšanas par tautsaimniecības ekonomisko un tehnisko energoefektivitātes potenciālu (ieskaitot rūpniecību, pakalpojumus, lauksaimniecību, transports, mājsaimniecības) un izstrādājot politikas rekomendācijas noteiktā energoefektivitātes potenciāla apguvei.

PROJEKTU FINANSĒ:

Valsts pētījuma programma “Enerģētika”

Projekta Nr. VPP-EM-EE-2018/1-0006

Līguma/reģ. Nr. 03000-3.1.2-e/164

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PERIODS:

2018. gada 11. decembris- 2021. gada 10. decembris

PROJEKTA FINANSĒJUMS:

354 000 EUR

PROJEKTA ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS:

Marika Rošā

PUBLICĒTS:

03.01.2019.

TIEŠSAISTES VEBINĀRS – DISKUSIJA “KĀ PADARĪT RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMA ENERGOEFEKTIVITĀTI PIEVILCĪGĀKU” (16.03.2021.)

16. martā norisinājās tiešsaistes vebinārs par rūpniecības uzņēmumu energoefektivitāti, kuru apmeklēja ap 100 dalībnieku no dažādām institūcijām – valsts, pašvaldību, uzņēmumu u.c. Vairāk par pašu vebināru skatīt ŠEIT. Zemāk atrodamas vebināra prezentācijas.

PREZENTĀCIJAS:

Dagnija Blumberga “Kuras līmeņatzīmes liecina par ilgtspējīgu nākotni?” un Kristiāna Dolge “Vai Latvijas rūpniecības sektors spēj ražot vairāk, patērējot mazāk?“;

Agris Kamenders “Energoefektivitātes potenciāla vērtēšana kokapstrādes uzņēmumos”;

Anrijs Tukulis “Ko uzņēmumi domā par energoefektivitāti? Elektrum juridisko klientu pētījums”.

ENERGOEFEKTIVITĀTE – IESPĒJAS KONKURĒTSPĒJAS KAPINĀŠANAI UN EKONOMIKAS ATLABŠANAI

Parasti par energoefektivitāti runā kā par pasākumu kopumu, kurus nepieciešams īstenot, lai nešķērdētu enerģiju lieki. Rūpniecībā tie izpaužas kā energoefektīvāku iekārtu iegāde vai ražotnes energoefektivitātes uzlabošana, savukārt mājsaimniecībās energoefektivitāte vairāk asociējas ar gaismas elementu vai mājsaimniecības elektroiekārtu nomaiņu un enerģijas racionālākas lietošanas paradumu ieviešanu.

Taču būtiski ir ņemt vērā, ka energoefektivitātes pasākumu ieviešana, piemēram, jaunas iekārtas uzstādīšana nav pašmērķis. Energoefektivitātes mērķis ir nelietderīga enerģijas patēriņa samazināšana. Un tas var tikt darīts gan ar tehnoloģiju nomaiņu, gan uzvedības maiņu, bet tas nevar tikt panākts bez apziņas un paradumu maiņas. Lai apzinātu energoefektivitātes pasākumu patiesos ieguvumus salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju, jāvērtē nevis tikai kopējais enerģijas ietaupījums, bet energoefektivitātes uzlabojums attiecībā pret tādu pašu saražotās produkcijas apjomu rūpniecībā vai dzīves kvalitātes līmeni mājsaimniecībā.

Kā var aprēķināt energoefektivitātes potenciālu? Lai saprastu, kāds ir energoefektivitātes potenciāls, iespējams veikt gan teorētiskus aprēķinus, gan analizēt iepriekš ieviesto energoefektivitātes projektu rezultātus. Turklāt energoefektivitātes potenciālam tiek izdalīti pat pieci dažādi līmeņi, atkarībā no tā, kāda mēroga sistēmas tiek apskatītas (skat. 1. attēlu). Piemēram, energoefektivitātes tehniskais potenciāls norāda to maksimālo energoefektivitātes uzlabojumu, ko būtu iespējams sasniegt, ja būtu pieejami neierobežoti finansiālie līdzekļi, nebūtu šķēršļu jebkādu inženiertehnisko risinājumu ieviešanai vai netrūktu uzņēmuma motivācijas uzsākt šādus projektus. Taču realitātē šādi šķēršļi, protams, pastāv, tāpēc energoefektivitātes ekonomiskais, sasniedzamais un atsevišķu programmu plānotais un sasniedzamais potenciāls būtiski atšķiras no teorētiski maksimālā energoefektivitātes potenciāla.

1.attēls. Energoefektivitātes potenciāla veidi

Izaicinājumi energoefektivitātes pasākumu ieviešanai sastopami gan rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, gan mājsaimniecībās un citos galapatērētājos. Taču, katrā galapatēriņa sektorā, uzņēmumā vai mājsaimniecībā iespējams piemeklēt atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, kas ļauj sasniegt augstāko ietaupījumu atbilstoši investētajiem līdzekļiem. Turklāt energoefektivitātes nozīme ir liela gan katra patērētāja „maciņā”, gan arī valstiskā līmenī, jo, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, Latvija ir apņēmusies uzlabot energoefektivitāti dažādos galapatēriņa sektoros. Arī šobrīd, kad jādomā, kā palīdzēt tautsaimniecībai atgūties pēc pandēmijas, energoefektivitāte ir lētākais un vieglākais veids, kā samazināt izmaksas par patērētajiem energoresursiem un tā gūt konkurētspējas priekšrocības. Taču, lai energoefektivitātes potenciālu pārvērstu reālā ietaupījumā, nepieciešams galapatērētājus atbalstīt, izmantojot valsts atbalsta programmas. Energoefektivitātes tehniski-ekonomiskā potenciāla sasniegšanai šajās atbalsts programmās nepieciešams ietvert dažādus atbalsta rīkus, gan nodrošināt kvalitatīvas informācijas plašu pieejamību, gan tehnisko palīdzību un finanšu līdzekļus.

Pasaules pieredze liecina, ka būtisks nosacījums valsts energoefektivitātes atbalsta programmu sekmīgai ieviešanai ir efektīvas un plānotas monitoringa sistēmas izveide. Tikai kvalitatīva datu uzskaite, apkopošana un apstrāde ļauj novērtēt programmas reāli sasniegtos mērķus un ieguldīto līdzekļu rentabilitāti, kā arī ilgtermiņā uzraudzīt energoefektivitātes uzlabošanas procesu. Bez pilnvērtīgi izplānotas un uzraudzītas atskaites procedūras un datu ievades sistēmas, programmas apkopoto datu kvalitāte būs zema, un tos nebūs iespējams izmantot šīs programmas efektivitātes novērtējumam.

Energoefektivitātes pasākumu ieviešanai ir arī savi papildus ieguvumi, kas nav saistīti tikai ar enerģijas ietaupījumu. Rūpniecības sektorā būtiski, ka jaunu un energoefektīvāku iekārtu uzstādīšana var arī nodrošināt uzlabotu produkta kvalitāti, palielināt ražošanas jaudas, vai samazināt produkcijas īpatnējās izmaksas, tā padarot uzņēmumu konkurētspējīgāku. Savukārt, pakalpojumu nozarē vai mājsaimniecībās energoefektivitātes pasākumu ieviešana var sniegt papildus ieguvumus, kas saistīti ar labāku darba vai sadzīves mikroklimata un gaisa kvalitāti nodrošināšanu.

PUBLICĒTIE ZINĀTNISKIE RAKSTI:
  1. Dolge, K., Kubule, A., Blumberga, D. Composite index for energy efficiency evaluation of industrial sector: sub-sectoral comparison (2020) Environmental and Sustainability Indicators, 8, art. no. 100062, https://doi.org/10.1016/j.indic.2020.100062
  2. Kubule, A., Ločmelis, K., Blumberga, D. Analysis of the results of national energy audit program in Latvia (2020) Energy, 202, art. no. 117679. https://doi.org/10.1016/j.energy.2020.117679
  3. Locmelis, K., Blumberga, D., Blumberga, A., Kubule, A. Benchmarking of industrial energy efficiency. outcomes of an energy audit policy program (2020) Energies, 13 (9), art. no. 2210, https://doi.org/10.3390/en13092210
  4. Dolge, K., Kubule, A., Rozakis, S., Gulbe, I., Blumberga, D., Krievs, O. Towards industrial energy efficiency index (2020) Environmental and Climate Technologies, 24 (1), pp. 419-430. https://doi.org/10.2478/rtuect-2020-0025
  5. Locmelis, K., Bariss, U., Blumberga, D. Energy Efficiency Obligations and Subsidies to Energy Intensive Industries in Latvia (2019) Environmental and Climate Technologies, 23 (2), pp. 90-101. https://doi.org/10.2478/rtuect-2019-0057
  6. Kubule, A., Blumberga, D. Sustainability Analysis of Manufacturing Industry (2019) Environmental and Climate Technologies, 23 (3), pp. 159-169. https://doi.org/10.2478/rtuect-2019-0086
  7. Kubule, A., Rosa, M., Blumberga, A., Blumberga, D. Energy Efficiency Barriers in Latvian Industry (2019) 2019 IEEE 60th Annual International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University, RTUCON 2019 – Proceedings, art. no. 8982312, https://doi.org/10.1109/RTUCON48111.2019.8982312
DALĪBA ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS:
  • International Scientific Conference “Environmental and Climate Technologies CONECT 2020” no 13.-15.maijam, 2020, tiešsaistē:
    1. prezentētais pētījums Kristiāna Dolge, Anna Kubule, Stelios Rozakis, Inga Gulbe, Dagnija Blumberga, Oskars Krievs. Towards industrial energy efficiency index.
  • 2019 IEEE 60th International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON) no 7.-9.oktobrim, 2019, Rīga, Latvija:
    1. prezentētais pētījums Anna Kubule, Marika Rošā, Andra Blumberga, Dagnija Blumberga. Energy Efficiency Barriers in Latvian Industry.
  • International Scientific Conference “Environmental and Climate Technologies CONECT 2019” no 15.-17.maijam, 2020, Rīgā, Latvijā:
    1. prezentētais pētījums Kristaps Ločmelis, Uldis Bariss, Dagnija Blumberga. Energy Efficiency Obligations and Subsidies to Energy Intensive Industries in Latvia;
    2. prezentētais pētījums Anna Kubule, Dagnija Blumberga. Sustainability Analysis of Manufacturing Industry.