LATVIEŠU | ENGLISH

Klimata politikas investīciju kapacitāte 2030: Enerģētikas un klimata projektu investīciju dinamika & struktūra enerģijas un klimata 2030 mērķu sasniegšanai

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Enerģētikas savienības pārvaldību katrai no dalībvalstīm jāsagatavo Nacionālais Enerģētikas un Klimata plāns 2030, kurā tiek noteikti jauni enerģētikas un klimata mērķi. Lai sasniegtu izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus, neieciešamas papildus mērķtiecīgas investīcijas ilgtspējīgos risinājumos. Nepieciešams efektīvi izmantot kā valsts un pašvaldību, tā arī piesaistīt papildus ES un privātā sektora investīcijas. Projekta laikā, sadarbojoties zinātniekiem no trīs valstīm (Vācijas, Latvijas un Čehijas) un, iesaistot politikas veidotājus, analizēsim esošās investīciju plūsmas, noteiksim vajadzības un meklēsim iespējamos finansējuma avotus 2030. gada enerģijas un klimata mērķu izpildei. Projekta mērķis ir noteikt nepieciešamo investīciju apjomu un iespējamos finansējuma avotus, enerģijas un klimata 2030 mērķu sasniegšanai. Projekta laikā analizēsim un pārņemsim citu valstu labo praksi, tajā skaitā Vācijas pieredzi, kartējot esošās investīciju plūsmas, attīstot ilgtspējīgus finanšu instrumentus un programmas enerģijas un klimata projektu realizācijai.

Projekta galvenās aktivitātes un nodevumi:

1. Veikta līdzšinējo enerģētikas un klimata politikas investīciju plūsmu kartēšana;

2. Atbilstoši izvirzītājiem enerģijas un klimata mērķiem, diviem tautsaimniecības sektoriem noteiktas nepieciešamās investīcijas šo mērķu sasniegšanai;

3. Diviem analizētajiem sektoriem, balstoties uz citu valstu pieredzi, noteikti iespējamie finansēšanas avoti un finansēšanas mehānismi šo mērķu sasniegšanai.

Projekta laikā plānots organizēt seminārus un tikšanās, lai kopīgi diskutētu par citu valstu pieredzi enerģētikas un klimata politikas pasākumu finansēšanā.

PROJEKTU FINANSĒ:

Eiropas Klimata iniciatīvas fonds (EUKI)

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PERIODS:

2018. gada septembris- 2020. gada decembris

PROJEKTA FINANSĒJUMS:

60 960 EUR

PROJEKTA ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS:

Agris Kamenders

PUBLICĒTS:

04.12.2018.

VAIRĀK INFORMĀCIJAS:

PROJEKTU PARTNERI:

No Latvijas:
Rīgas Tehniskā universitāte

No citām valstīm:
Institute for Climate Protection, Energy and Mobility (IKEM), Vācija
Czech Technical University in Prague (CVUT), Čehija

JAUNUMI

CIC 2030 projekta ietvaros kopā ar citiem partneriem tiek organizēta konference “Vai ir laiks pārvērtībām Latvijas enerģētikas sektorā?”, kuras ietvaros 1. sesijas laikā ar savu pieredzi dalīsies zinātnieki no LU, RTU, Vācijas un Francijas stāstot un diskutējot par modelēšanas pieejām, kas palīdz noteikt nepieciešamo investīciju daudzumu enerģētikas un klimata sektorā. Programma un reģistrēšanās šeit.

CIC 2030 projekta pārstāvji piedalās Ekonomikas ministrijas rīkotā forumā “Enerģētikas un klimata plāns 2030 – ceļā uz ilgtspējīgu valsti” enerģētikas un klimata projektu kontaktbiržā (pasākums norisināsies 21.novembrī H2O 6 kvartāla telpās, Rīgā, Durbes ielā 4). Kontaktbiržā tiks stāstīts par pirmajiem projekta rezultātiem un izstrādāto klimata investīciju karti Latvijai enerģētikas un ēku sektoriem.

Kick-off tikšanās Vācijā kalpoja kā pirmais precizējums projekta darbības jomai, darba plānam un metodiskajām pieejām, kuras projekta galvenajos rezultātos varēja piemērot saskaņā ar ieinteresēto personu interesi, piem., German Federal Ministry of Economic Affairs and Energy (BMWi), un German Federal Ministry of the Environment, Nature Conservation and Nuclear Safety (BMU).

I4CE, Wise Europa, un IKEM organizēja COP24 blakus pasākumu “No iekšzemes klimata finansēšanas izsekošanas līdz klimata kapitāla investīciju plāniem: kas būs nākamais Francijā, Eiropā un pasaulē?” 10.12.2018. Pasākumā tika iepazīstināts ar pašreizējo un jauno praksi attiecībā uz investīcijām un finansēm, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, un to, kā tās tiek integrēta politikas un plānošanas procesā.

Pasākumā bija iekļauts ievads un pārskats par klimata finansēšanas praksi Francijā, kuru prezentēja Ian Cochran – Vecākais padomnieks I4CE . Tālāk notika plaša paneļdiskusija ar prezentācijām no Maciej Bukowski – prezidents (Wise Europa, Polija), Aleksandra Novikova – vecākais pētnieks (IKEM, Vācija), Ophélie Risler – vadītāja (Klimata politikas departaments, Francijas Vides ministrija) un Richard Baron – izpilddirektors (2050 Pathways Project).

Kick-off tikšanās mērķis Rīgā bija iepazīstināt ar mūsu projektu galvenos saņēmējus Latvijā un no galvenajiem projekta saņēmējiem iegūt atgriezenisko saiti par galveno uzdevumu apjomu, metodiku un darba plānu. Turklāt tā mērķis bija izveidot ciešu sadarbību ar dažām no šīm ieinteresētajām personām, lai tās iesaistītu šo rezultātu kopīgā izstrādē. Dalībnieki bija Vides Aizsardzības un Reģionālās Attīstības Ministrija, Finanšu Ministrija un Ekonomikas Ministrija. Viņi uzsvēra nepieciešamību saprast, kā citas valstis finansē savu enerģijas pārkārtošanu un noskaidrot par instrumentiem un modeļiem, kas labi darbojās. Tas īpaši attiecās uz enerģijas ražošanu un infrastruktūru, kā arī uz būvniecības nozari, kas ir atbildīga par lielāko daļu emisiju valstī.

Lejupielādējamie materiāli:

Programma

Prezentācija CIC2030 

Prezentācija EU funding

Prezentācija ALTUM

Prezentācija CEIM

Prezentācija INGA un CRP

Prezentācija EBRD

NODEVUMI

Šajā ziņojumā tiek aplūkots jautājums “Kā novērtēt nepieciešamo Investīciju  daudzumu enerģētikas un klimata mērķu izpildei?”. Šis ziņojums turpina darbu, kas tika iesākts strādājot pie klimata Investīciju  kartēšanas energoefektivitātes (EE) un atjaunīgo energoresursu (AER) projektiem Latvijā ziņojumā “Investīcijas energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu projektos Latvijā 2018. gadā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), decembris 2019.” Nepieciešamo Investīciju  novērtējumi ir būtisks, lai pieņemtu ar ilgtermiņa ieguldījumiem saistītus lēmumus gan valsts, gan privātajā sektorā.

Nepieciešamās investīcijas Latvijas enerģētikas un klimata mērķu 2030 izpildei .

5.martā Rīgas Tehniskajā universitātē kopā pulcējās zinātnieki, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju, finanšu sektora un valsts institūciju pārstāvji, lai kopīgi pārrunātu aktuālos jautājumus, kas saistīti ar ES Zaļo kursu (Green deal) un investīcijām klimata projektos.

Mārtiņš Zemītis no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sniedza ieskatu par ES Zaļo kursu un izmaiņām ko varam sagaidīt ilgtspējīga finansējuma jomā. Boriss Kņigins no Finanšu ministrijas pastāstīja par darbu pie nākošā ES plānošanas perioda 2021. – 2027. gadam. David Rusnok un Ingmar Jürgens sniedza ieskatu citu ES valstu priekšlikumos domājot ar klimata un enerģijas mērķu sasniegšanu. Agris Kamenders no RTU sniedza pārsāktu par pētniecības projekta CIC2030 rezultātiem, kartējot investīcijas enerģētikas un būvniecības sektoriem.

Ņemot vērā iegūtos rezultātus, iespējams secināt, ka 2018. gadā ēku un uzņēmumu energoefektivitātes pasākumos investēti vismaz 190 miljoni euro, savukārt AER investēts 41 miljons euro (tostarp 21,1 miljons euro investēts Daugavas HES) kopā veidojot 231 miljons euro lielas investīcijas.

Salīdzzinot ar investīcijām ēku atjaunošanas projektos, tad atjaunīgo energoresursu projektos investēts piecas reizes mazāk, turklāt puse no visām investīcijām AER saistīta ar “Latvenergo”, veiktajām investīcijām. Atbilstoši Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna mērķiem energoefektivitāti un atjaunojamajiem pasākumos būtu nepieciešams investēt ap 445 milj. EUR katru gadu turpmāko 10 gadu laikā, kas ir divas reizes vairāk nekā ticis investēts 2018. gadā.

Līdz šim ES fondu atbalstam ir visnozīmīgākā loma klimata projektu finansēšanā, kurš galvenokārt ticis izmantots grantu veidā, investējot valsts un pašvaldību ēku atjaunošanas projektos. Ņemot vērā lielo grantu īpatsvaru, tad privāto investīciju apjoms 2018. gādā bijis salīdzinoši neliels, veidojot 29% no visām kopējām investīcijām, savukārt ES fondu investīcijas veidoja 42%, valsts un pašvaldību līdzfinansējums 29%, tai skaitā kvotu tirdzniecības ieņēmumi.

Aplūkojot tehnoloģijas un projektus, kādos investēts, tad var secināt, ka galvenokārt investēts ēku visaptverošā renovācijā un lielais vairums projektu saistīti ar valsts un pašvaldību ēku atjaunošanu (42% no visām kopējām investīcijām), savukārt AER sektorā tie ir bijuši bioenerģijas un siltumtrašu nomaiņas projekti. Ļoti maz ir projektu, kas ietveru enerģija ražošanu no citiem atjaunīgajiem energoresursiem, enerģijas uzkrāšanu vai citus inovatīvus risinājumus. Energoefektivitātes projekti galvenokārt saistīti ar ēku renovāciju, sasniedzot minimālās energoefektivitātes prasības, un ļoti maz ir tādu projektu, kas būtu vērsi uz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmeņa sasniegšanu vai AER tehnoloģiju integrēšanu ēkās.

Lai būtu iespējams sasniegt Latvijas klimata un enerģētikas mērķus investīciju daudzumu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektos nepieciešams dubultot. Tā kā gandrīz visi ES fondu līdzekļi enerģijas un klimata projektiem tiek  izmantoti grantu veidā, tad investīcijām enerģijas un klimata projektos raksturīgs nevienmērīgs raksturs un nenoteiktība. To būtu iespējams novērst, veidojot patstāvīgus finanšu instrumentus, kas paredzēti klimata projektu attīstībai un finansēšanai. Privāto investīciju iesaiste ir kritiska NEKP 2030 mērķu izpildei.

PREZENTĀCIJA  Agris Kamenders

PREZENTĀCIJA Mārtiņš Zemītis

PREZENTĀCIJA Boriss Kņigins

PREZENTĀCIJA David Rusnok un Ingmar Juergens

Apaļā galda diskusija tika organizēta CIC2030 (Climate investment capacity 2030) projekta ietvaros. Apaļā galda diskusijas organizēšanu finansiāli atbalstīja Vācijas Federālās Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas Eiropas Klimata Iniciatīva.

Esam izstrādājuši klimata investīciju plūsmu diagrammu, kas ļauj izsekot investīciju plūsmai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektos Latvijā 2018. gadā. Šī ziņojuma ietvaros mūsu mērķis bija apskatīt, kā projekti ir tikuši finansēti, kuri ir bijuši lielākie investori, cik daudz un kādos sektoros investēts Latvijā 2018. gadā.

Analizējot veiktās investīcijas, noteikts, ka 2018. gadā kopumā ēku un uzņēmumu energoefektivitātes pasākumos investēti vismaz 190 miljoni euro, savukārt AER investēts 41 miljons euro (tostarp 21,1 miljons euro investēts Daugavas HES).

Šobrīd ES fondu atbalstam ir nozīmīgākā loma klimata projektu finansēšanā. Šobrīd ES fondu atbalsts galvenokārt tiek izmantots grantu veidā, investējot valsts un pašvaldību ēku atjaunošanas projektos. Ņemot vērā lielo grantu īpatsvaru projektu finansējumā, tad privāto investīciju apjoms 2018. gādā bijis salīdzinoši mazs, veidojot 29% no visām kopējām investīcijām, savukārt ES fondu investīcijas veidoja 42%, valsts un pašvaldību finansējums 29%, tai skaitā kvotu tirdzniecības ieņēmumi.

Ziņojums sastāv no četrām nodaļām. Pēc ievada seko otrā nodaļa, kurā runāts par pētījuma metodoloģiju. Trešajā nodaļā raksturoti iegūtie rezultāti. Secinājumos un diskusiju daļā tiek apkopoti galvenie secinājumi un ieteikumi turpmākajai darba attīstībai klimata investīciju novērtējuma jomā. Pielikumos sniegta sīkāka informācija par šajā ziņojumā izmantotajiem datu avotiem, pieņēmumiem un atsaucēm.

Kamenders A., Rochas C., Novikova. A., “Investīcijas energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu projektos Latvijā 2018. gadā”, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), novembris 2019

27. novembrī RTU konferences “Vai ir laiks pārvērtībām Latvijas enerģētikas sektorā?” 1. paralēlā sesija tika veltīta “Climate investment capacity 2030” projekta aktivitātēm. Konferences laikā bija iespējas uzzināt un diskutēt par Latvijas, Francijas un Vācijas pieredzi un pieeju investīciju vērtēšanai enerģijas un klimata mērķu 2030 izpildei.

Konferences laikā tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

->Kā modelēšana un izstrādātie modeļi var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus?
->Kādas ir modelēšanas iespējas un ierobežojumi?
->Kādā veidā iespējams vērtēt nepieciešamos investīciju daudzumu klimata un enerģijas mērķu 2030 izpildei?

1.sesijas “Climate investment capacity 2030” prezentācijas:

  1. Modelēšanas pieejas vērtējot enerģētikas politikas efektivitāti 2030. gada mērķu izpildei, Andra Blumberga, RTU; PREZENTĀCIJA
  2. Modelēšanas pieeja vērtējot klimata investīcijas Francijā, Hadrien Hainaut, I4CE (ENG); PREZENTĀCIJA
  3. Investīciju vajadzību novērtējums enerģijas un klimata mērķu sasniegšanai Vācijā, David Rusnok, IKEM (ENG); PREZENTĀCIJA.

Šis CIC2030 projekts ir daļa no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI – www.euki.de). EUKI ir Vācijas Federālās vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas projektu finansēšanas instruments. EUKI galvenais mērķis ir veicināt sadarbību ES klimata jomā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Mūsu pētniecības projekta CIC2030 partneri IKEM publicējuši pirmos rezultātus par investīciju apjomu klimta un enerģētikas projektos Vācijā. Visvairāk investēts ēku energoefektivitātes projektos, kam seko enerģētikas ražošanas un pārvades sektors. Interesanti, ka lielāko daļu investīciju (83% no kopējām investīcijām) veido privātās uzņēmumu un mājsaimniecību investīcijas. Vairāk informācijas varat atrast pētījumā (angļu valodā).

Climate and energy investment map in Germany. Status report 2016