PROJEKTU FINANSĒ:
Eiropas Klimata iniciatīvas fonds (EUKI)
PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PERIODS:
2018. gada septembris- 2020. gada decembris
PROJEKTA FINANSĒJUMS:
60 960 EUR
PROJEKTA ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS:
Agris Kamenders
PUBLICĒTS:
04.12.2018.
VAIRĀK INFORMĀCIJAS:
PROJEKTU PARTNERI:
No Latvijas:
Rīgas Tehniskā universitāte
No citām valstīm:
Institute for Climate Protection, Energy and Mobility (IKEM), Vācija
Czech Technical University in Prague (CVUT), Čehija
JAUNUMI
ES Zaļā kursa ietvaros, kura mērķis ir pārveidot ES ekonomiku un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānismu valsts enerģētikas un klimata mērķu kontekstā, pietiekams ieguldījums energoefektivitātē, atjaunojamās enerģijas projektos un novatoriskās tehnoloģijās ir vieni no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina.
Tāpēc projekta CIC2030 (Climate Investment Capacity 2030) ietvaros tika organizēts seminārs, lai pulcētu politikas veidotājus, projektu izstrādātājus, pētniekus un finansētājus, lai apmainītos ar gūto pieredzi un pārrunātu nākotnes perspektīvas par energoefektivitātes projektu finansēšanu.
Semināra laikā tika prezentēti Kamendera A., Rochas, C., Rusnok, D., Novikova, A. pētījuma “Kapitāla palielināšanas plāns energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem Latvijā” rezultāti. Plašāku informāciju un ziņojumu var atrast ŠEIT.
Gūtās atziņas un nākotnes perspektīvas energoefektivitātes projektu finansēšanai Baltijas valstīs prezentēja Agris Kamenders (RTU), Justinas Bučys VIPA, Aleksejs Kaņējevs un Ieva Vērzemniece (ALTUM) un Raiko Puustusmaa (Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija).
PREZENTĀCIJAS:
- Agris Kamenders “Current investment flows, Investment gap for climate projects and policy recommendations for Latvia”;
- Raiko Puustusmaa “Energy efficiency in Estonia: future Outlook”;
- Justinas Bučys “Financing Energy efficiency in Lithuania: lessons learned and future outlook”;
- Aleksejs Kaņējevs “Financing Energy efficiency in Latvia: lessons learned and future outlook”.
ES Zaļā kursa ietvaros, kura mērķis ir pārveidot ES ekonomiku un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānismu valsts enerģētikas un klimata mērķu kontekstā, pietiekams ieguldījums energoefektivitātē, atjaunojamās enerģijas projektos un novatoriskās tehnoloģijās ir vieni no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina.
Tāpēc projekta ietvarā tiek organizēts seminārs, lai pulcētu politikas veidotājus, projektu izstrādātājus, pētniekus un finansētājus, lai apmainītos ar gūto pieredzi un pārrunātu nākotnes perspektīvas par energoefektivitātes projektu finansēšanu.
Mēs aicinām Jūs pieteikties tiešsaistes semināram “Energoefektivitātes finansēšana Baltijas valstīs: gūtā pieredze un nākotnes perspektīvas”, kas notiks 23. februārī, no 14:00 – 16:30 Zoom platformā.
Darba valoda: Angļu
Reģistrēšanās šeit: https://videszinatne.rtu.lv/online-seminar-financing-energy-in-baltic-countries/
11. decembrī norisinājās tiešsaistes seminārs par risinājumiem enerģijas izmaksu samazināšanu uzņēmumos, kuru apmeklēja aptuveni 50 dalībnieki. Pārstāvniecība bija no dažādiem uzņēmumiem, arī no kokapstrādes, gan pārvaldes, gan izglītības iestādēm un arī no pašvaldībām. Runātāju prezentācijas ir apskatāmas šeit:
1_Agris_Kamenders_projekts_11_12_2020_compressed
2_Janis_Klavins_Apkures_katli_11_12_2020_compressed
3_Arturs_Kamenders_Aspiracijas_iekartas_11_12_2020_compressed
4_Gatis_Zogla_Kaltes_saspiests_gaiss_11_12_2020_compressed (1)
Domājot par uzņēmuma attīstību, jauniem tirgiem un jaunu produktu attīstīšanu, bieži vien var nepietikt laika, lai analizētu un strādātu pie esošo enerģijas izmaksu samazināšanas. Tāpēc projekta CIC2030 (Climate Investment Capacity 2030) ietvaros organizējam semināru, kura laikā, kopā ar enerģētiķiem, apskatīsim reālus piemērus, kuri var palīdzēt samazināt izmaksas par enerģiju. Kopīgi domāsim par labākajiem iespējamiem energoefektivitātes pasākumiem kokapstrādes ražošanas uzņēmumos. Programma un reģistrēšanās šeit.
Dalība organizētajā konferencē “Vai ir laiks pārvērtībām Latvijas enerģētikas sektorā?”, 27.11.2019.
CIC 2030 projekta ietvaros kopā ar citiem partneriem tiek organizēta konference “Vai ir laiks pārvērtībām Latvijas enerģētikas sektorā?”, kuras ietvaros 1. sesijas laikā ar savu pieredzi dalīsies zinātnieki no LU, RTU, Vācijas un Francijas stāstot un diskutējot par modelēšanas pieejām, kas palīdz noteikt nepieciešamo investīciju daudzumu enerģētikas un klimata sektorā. Programma un reģistrēšanās šeit.
CIC 2030 projekta pārstāvji piedalās Ekonomikas ministrijas rīkotā forumā “Enerģētikas un klimata plāns 2030 – ceļā uz ilgtspējīgu valsti” enerģētikas un klimata projektu kontaktbiržā (pasākums norisināsies 21.novembrī H2O 6 kvartāla telpās, Rīgā, Durbes ielā 4). Kontaktbiržā tiks stāstīts par pirmajiem projekta rezultātiem un izstrādāto klimata investīciju karti Latvijai enerģētikas un ēku sektoriem.
Kick-off tikšanās Vācijā kalpoja kā pirmais precizējums projekta darbības jomai, darba plānam un metodiskajām pieejām, kuras projekta galvenajos rezultātos varēja piemērot saskaņā ar ieinteresēto personu interesi, piem., German Federal Ministry of Economic Affairs and Energy (BMWi), un German Federal Ministry of the Environment, Nature Conservation and Nuclear Safety (BMU).
I4CE, Wise Europa, un IKEM organizēja COP24 blakus pasākumu “No iekšzemes klimata finansēšanas izsekošanas līdz klimata kapitāla investīciju plāniem: kas būs nākamais Francijā, Eiropā un pasaulē?” 10.12.2018. Pasākumā tika iepazīstināts ar pašreizējo un jauno praksi attiecībā uz investīcijām un finansēm, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, un to, kā tās tiek integrēta politikas un plānošanas procesā.
Pasākumā bija iekļauts ievads un pārskats par klimata finansēšanas praksi Francijā, kuru prezentēja Ian Cochran – Vecākais padomnieks I4CE . Tālāk notika plaša paneļdiskusija ar prezentācijām no Maciej Bukowski – prezidents (Wise Europa, Polija), Aleksandra Novikova – vecākais pētnieks (IKEM, Vācija), Ophélie Risler – vadītāja (Klimata politikas departaments, Francijas Vides ministrija) un Richard Baron – izpilddirektors (2050 Pathways Project).
Kick-off tikšanās mērķis Rīgā bija iepazīstināt ar mūsu projektu galvenos saņēmējus Latvijā un no galvenajiem projekta saņēmējiem iegūt atgriezenisko saiti par galveno uzdevumu apjomu, metodiku un darba plānu. Turklāt tā mērķis bija izveidot ciešu sadarbību ar dažām no šīm ieinteresētajām personām, lai tās iesaistītu šo rezultātu kopīgā izstrādē. Dalībnieki bija Vides Aizsardzības un Reģionālās Attīstības Ministrija, Finanšu Ministrija un Ekonomikas Ministrija. Viņi uzsvēra nepieciešamību saprast, kā citas valstis finansē savu enerģijas pārkārtošanu un noskaidrot par instrumentiem un modeļiem, kas labi darbojās. Tas īpaši attiecās uz enerģijas ražošanu un infrastruktūru, kā arī uz būvniecības nozari, kas ir atbildīga par lielāko daļu emisiju valstī.
Lejupielādējamie materiāli:
NODEVUMI
Ziņojumā Kamenders A., Rochas C., Rusnok D., Novikova A. “Kapitāla palielināšanas plāns energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem Latvijā”, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), 2020. gada decembris, ir atspoguļots plāns, kura mērķis ir palīdzēt mobilizēt kapitālu projektiem, kas vērsti uz Latvijas NEKP mērķiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Valsts nepieciešamie ieguldījumi šajos EE un AER projektos laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam ir 4,45 miljardi EUR. Pieejamie avoti ieguldījumu vajadzību risināšanai ir ieņēmumi no emisijas kvotu pārdošanas, izmantojot ES ETS, subsīdijas, kas pieejamas no Modernizācijas fonda un Nākamās paaudzes ES, un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī aizdevumi no Latvijas attīstības finanšu institūcijas ALTUM un Eiropas Investīciju bankas (EIB). Šie avoti kopā var dot 1,81 miljardu eiro energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektu finansēšanai nākamajos 10 gados. Līdz ar to trūkst apm. EUR 2,63 miljardi nākamajos 10 gados, par kuriem jācīnās, piesaistot papildu privātā un valsts budžeta ieguldījumus.
Kapitāla palielināšanas plāna (CRP) mērķis ir identificēt iespējamos finansēšanas avotus un pieejamos finanšu instrumentus, lai sasniegtu Latvijas enerģētikas un klimata mērķus līdz 2030. gadam. Šis plāns ir nepieciešams, jo tirgus nepilnības (šķēršļi), asimetriska informācija un citi tirgus traucējumi neļauj optimāli piešķirt finanšu resursus klimata pielāgošanas un mazināšanas projektiem. Plāns apspriež investīciju vajadzības, lai sasniegtu valsts enerģētikas un klimata mērķus līdz 2030. gadam, un sniedz informāciju par galvenajiem šķēršļiem šo vajadzību risināšanai. Plāns arī sniedz informāciju par iespējamiem finansējuma avotiem ar paredzamo kapitāla apjomu, kas pieejams no publiskiem un privātiem avotiem (valsts un starptautiskiem), lai finansētu zemu emisiju, klimatu noturīgu attīstības ceļu, kā noteikts Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP), kā arī sniedz politikas ieteikumus par piekļuvi šādam finansējumam.
Šajā ziņojumā tiek aplūkots jautājums “Kā novērtēt nepieciešamo Investīciju daudzumu enerģētikas un klimata mērķu izpildei?”. Šis ziņojums turpina darbu, kas tika iesākts strādājot pie klimata Investīciju kartēšanas energoefektivitātes (EE) un atjaunīgo energoresursu (AER) projektiem Latvijā ziņojumā “Investīcijas energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu projektos Latvijā 2018. gadā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), decembris 2019.” Nepieciešamo Investīciju novērtējumi ir būtisks, lai pieņemtu ar ilgtermiņa ieguldījumiem saistītus lēmumus gan valsts, gan privātajā sektorā.
Nepieciešamās investīcijas Latvijas enerģētikas un klimata mērķu 2030 izpildei .
5.martā Rīgas Tehniskajā universitātē kopā pulcējās zinātnieki, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju, finanšu sektora un valsts institūciju pārstāvji, lai kopīgi pārrunātu aktuālos jautājumus, kas saistīti ar ES Zaļo kursu (Green deal) un investīcijām klimata projektos.
Mārtiņš Zemītis no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sniedza ieskatu par ES Zaļo kursu un izmaiņām ko varam sagaidīt ilgtspējīga finansējuma jomā. Boriss Kņigins no Finanšu ministrijas pastāstīja par darbu pie nākošā ES plānošanas perioda 2021. – 2027. gadam. David Rusnok un Ingmar Jürgens sniedza ieskatu citu ES valstu priekšlikumos domājot ar klimata un enerģijas mērķu sasniegšanu. Agris Kamenders no RTU sniedza pārsāktu par pētniecības projekta CIC2030 rezultātiem, kartējot investīcijas enerģētikas un būvniecības sektoriem.
Ņemot vērā iegūtos rezultātus, iespējams secināt, ka 2018. gadā ēku un uzņēmumu energoefektivitātes pasākumos investēti vismaz 190 miljoni euro, savukārt AER investēts 41 miljons euro (tostarp 21,1 miljons euro investēts Daugavas HES) kopā veidojot 231 miljons euro lielas investīcijas.
Salīdzzinot ar investīcijām ēku atjaunošanas projektos, tad atjaunīgo energoresursu projektos investēts piecas reizes mazāk, turklāt puse no visām investīcijām AER saistīta ar “Latvenergo”, veiktajām investīcijām. Atbilstoši Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna mērķiem energoefektivitāti un atjaunojamajiem pasākumos būtu nepieciešams investēt ap 445 milj. EUR katru gadu turpmāko 10 gadu laikā, kas ir divas reizes vairāk nekā ticis investēts 2018. gadā.
Līdz šim ES fondu atbalstam ir visnozīmīgākā loma klimata projektu finansēšanā, kurš galvenokārt ticis izmantots grantu veidā, investējot valsts un pašvaldību ēku atjaunošanas projektos. Ņemot vērā lielo grantu īpatsvaru, tad privāto investīciju apjoms 2018. gādā bijis salīdzinoši neliels, veidojot 29% no visām kopējām investīcijām, savukārt ES fondu investīcijas veidoja 42%, valsts un pašvaldību līdzfinansējums 29%, tai skaitā kvotu tirdzniecības ieņēmumi.
Aplūkojot tehnoloģijas un projektus, kādos investēts, tad var secināt, ka galvenokārt investēts ēku visaptverošā renovācijā un lielais vairums projektu saistīti ar valsts un pašvaldību ēku atjaunošanu (42% no visām kopējām investīcijām), savukārt AER sektorā tie ir bijuši bioenerģijas un siltumtrašu nomaiņas projekti. Ļoti maz ir projektu, kas ietveru enerģija ražošanu no citiem atjaunīgajiem energoresursiem, enerģijas uzkrāšanu vai citus inovatīvus risinājumus. Energoefektivitātes projekti galvenokārt saistīti ar ēku renovāciju, sasniedzot minimālās energoefektivitātes prasības, un ļoti maz ir tādu projektu, kas būtu vērsi uz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmeņa sasniegšanu vai AER tehnoloģiju integrēšanu ēkās.
Lai būtu iespējams sasniegt Latvijas klimata un enerģētikas mērķus investīciju daudzumu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektos nepieciešams dubultot. Tā kā gandrīz visi ES fondu līdzekļi enerģijas un klimata projektiem tiek izmantoti grantu veidā, tad investīcijām enerģijas un klimata projektos raksturīgs nevienmērīgs raksturs un nenoteiktība. To būtu iespējams novērst, veidojot patstāvīgus finanšu instrumentus, kas paredzēti klimata projektu attīstībai un finansēšanai. Privāto investīciju iesaiste ir kritiska NEKP 2030 mērķu izpildei.
PREZENTĀCIJA David Rusnok un Ingmar Juergens
Apaļā galda diskusija tika organizēta CIC2030 (Climate investment capacity 2030) projekta ietvaros. Apaļā galda diskusijas organizēšanu finansiāli atbalstīja Vācijas Federālās Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas Eiropas Klimata Iniciatīva.
Esam izstrādājuši klimata investīciju plūsmu diagrammu, kas ļauj izsekot investīciju plūsmai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektos Latvijā 2018. gadā. Šī ziņojuma ietvaros mūsu mērķis bija apskatīt, kā projekti ir tikuši finansēti, kuri ir bijuši lielākie investori, cik daudz un kādos sektoros investēts Latvijā 2018. gadā.
Analizējot veiktās investīcijas, noteikts, ka 2018. gadā kopumā ēku un uzņēmumu energoefektivitātes pasākumos investēti vismaz 190 miljoni euro, savukārt AER investēts 41 miljons euro (tostarp 21,1 miljons euro investēts Daugavas HES).
Šobrīd ES fondu atbalstam ir nozīmīgākā loma klimata projektu finansēšanā. Šobrīd ES fondu atbalsts galvenokārt tiek izmantots grantu veidā, investējot valsts un pašvaldību ēku atjaunošanas projektos. Ņemot vērā lielo grantu īpatsvaru projektu finansējumā, tad privāto investīciju apjoms 2018. gādā bijis salīdzinoši mazs, veidojot 29% no visām kopējām investīcijām, savukārt ES fondu investīcijas veidoja 42%, valsts un pašvaldību finansējums 29%, tai skaitā kvotu tirdzniecības ieņēmumi.
Ziņojums sastāv no četrām nodaļām. Pēc ievada seko otrā nodaļa, kurā runāts par pētījuma metodoloģiju. Trešajā nodaļā raksturoti iegūtie rezultāti. Secinājumos un diskusiju daļā tiek apkopoti galvenie secinājumi un ieteikumi turpmākajai darba attīstībai klimata investīciju novērtējuma jomā. Pielikumos sniegta sīkāka informācija par šajā ziņojumā izmantotajiem datu avotiem, pieņēmumiem un atsaucēm.
27. novembrī RTU konferences “Vai ir laiks pārvērtībām Latvijas enerģētikas sektorā?” 1. paralēlā sesija tika veltīta “Climate investment capacity 2030” projekta aktivitātēm. Konferences laikā bija iespējas uzzināt un diskutēt par Latvijas, Francijas un Vācijas pieredzi un pieeju investīciju vērtēšanai enerģijas un klimata mērķu 2030 izpildei.
Konferences laikā tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:
->Kā modelēšana un izstrādātie modeļi var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus?
->Kādas ir modelēšanas iespējas un ierobežojumi?
->Kādā veidā iespējams vērtēt nepieciešamos investīciju daudzumu klimata un enerģijas mērķu 2030 izpildei?
1.sesijas “Climate investment capacity 2030” prezentācijas:
- Modelēšanas pieejas vērtējot enerģētikas politikas efektivitāti 2030. gada mērķu izpildei, Andra Blumberga, RTU; PREZENTĀCIJA
- Modelēšanas pieeja vērtējot klimata investīcijas Francijā, Hadrien Hainaut, I4CE (ENG); PREZENTĀCIJA
- Investīciju vajadzību novērtējums enerģijas un klimata mērķu sasniegšanai Vācijā, David Rusnok, IKEM (ENG); PREZENTĀCIJA.
Šis CIC2030 projekts ir daļa no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI – www.euki.de). EUKI ir Vācijas Federālās vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas projektu finansēšanas instruments. EUKI galvenais mērķis ir veicināt sadarbību ES klimata jomā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Mūsu pētniecības projekta CIC2030 partneri IKEM publicējuši pirmos rezultātus par investīciju apjomu klimta un enerģētikas projektos Vācijā. Visvairāk investēts ēku energoefektivitātes projektos, kam seko enerģētikas ražošanas un pārvades sektors. Interesanti, ka lielāko daļu investīciju (83% no kopējām investīcijām) veido privātās uzņēmumu un mājsaimniecību investīcijas. Vairāk informācijas varat atrast pētījumā (angļu valodā).
Climate and energy investment map in Germany. Status report 2016
