Publicētas divas eksperimentālo datu kopas Zenodo repozitorijā
2026. gada 28. aprīlī tika publicētas divas eksperimentālo datu kopas: “Experimental dataset on mutant generation, amino acid inhibitor-based screening, and process optimization for enhanced protein and essential amino acid production in Candida utilis” un “Experimental dataset on mutant generation, amino acid inhibitor-based screening, and process optimization for enhanced protein and essential amino acid production in Bacillus subtilis”, kuru autori ir Jeļizaveta Paļčevska, Svetlana Raita, Zane Geiba un Zane Kušnere. Datu kopas ietver detalizētus rezultātus par mutantu ģenerēšanu, aminoskābju inhibitoru balstītu skrīningu un procesu optimizāciju, nodrošinot reproducējamu pamatu proteīnu un neaizvietojamo aminoskābju ražošanas uzlabošanai. Dati ir publiski pieejami Zenodo repozitorijā: Candida utilis datu kopa – https://doi.org/10.5281/zenodo.19854128, Bacillus subtilis datu kopa – https://doi.org/10.5281/zenodo.19853751.
Publicēta zinātniskā monogrāfija
2026. gada 9. aprīlī tika publicēta zinātniskā monogrāfija “No idejas līdz produktam. Vienšūnu proteīnu piemērs”, ko izdevusi RTU Izdevniecība. Monogrāfijas autori ir Zane Kušnere, Ilze Vamža, Jeļizaveta Paļčevska, Taras Mika, Megija Valtere, Valdis Vītoliņš un Edgars Vīgants. Izdevumā analizēts ilgtspējīga produkta izstrādes process, izmantojot vienšūnu proteīna piemēru – no idejas un zinātniski pamatotas pieejas līdz tehnoloģiskajiem risinājumiem, ekonomiskajam izvērtējumam, dzīves cikla analīzei un galaprodukta novērtējumam. Monogrāfija kalpo kā strukturēts ceļvedis ilgtspējīgu biotehnoloģisku produktu izstrādei.
Monogrāfija pieejama tiešsaistē: RTU E-books – No idejas līdz produktam. Vienšūnu proteīnu piemērs
Izstrādātas astoņas rekomendācijas
2026. gada 31. martā pamatojoties uz pētījuma rezultātiem un identificētajiem izaicinājumiem lauksaimniecības, rūpniecības un biotehnoloģijas mijiedarbībā, tika izstrādātas astoņas rekomendācijas, kuru mērķis ir veicināt lauksaimniecības un rūpniecības atlikumu efektīvu izmantošanu vienšūnu olbaltumvielu (single-cell protein) ražošanā un šo tehnoloģiju integrāciju Latvijas bioekonomikā. Rekomendācijas aptver politikas, metodoloģijas, pētniecības, sadarbības un tehnoloģiju attīstības aspektus, veidojot strukturētu rīcības ietvaru gan valsts pārvaldei, gan nozaru dalībniekiem. Tās vērstas uz regulējuma pilnveidi, zināšanu un inovāciju pārnesi, aprites pieejas stiprināšanu un augstākas pievienotās vērtības radīšanu no esošajiem bioloģiskajiem resursiem, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu bioekonomikas attīstību. Galvenās iesaistītās institūcijas – Zemkopības ministrija, Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra sadarbībā ar inovāciju un pētniecības institūcijām.
Rekomendācijas:
- Izstrādāt valsts vadlīnijas lauksaimniecības un rūpniecības atlikumu izmantošanai vienšūnu olbaltumvielu ražošanā;
- Izstrādāt metodoloģiskus norādījumus par vienšūnu olbaltumvielu izmantošanu dzīvnieku barībā;
- Veicināt pētījumus par agrorūpniecisko substrātu izmantošanu fermentācijas procesos;
- Veicināt sadarbību starp pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un biotehnoloģijas uzņēmumiem;
- Lauksaimniecības un rūpniecības atlikumu kartēšana un pieejamības analīze;
- Atbalsts lauksaimniecības un rūpniecības atlikumu pārstrādes tehnoloģiju attīstībai;
- Integrēt vienšūnu olbaltumvielu tehnoloģijas Latvijas bioekonomikā un inovācijās;
- Veicināt lauksaimniecības un rūpniecības atlikumu valorizāciju bioekonomikas attīstības ietvaros.
Publicēta eksperimentālo datu kopa
2026. gada 13. martā tika publicēta eksperimentālo datu kopa “Experimental dataset on biomass, protein, and astaxanthin production by the mutant yeast Phaffia rhodozyma AEC3/9 in flask and bioreactor cultivation”. Datu kopas autori ir Svetlana Raita, Iveta Kuzmika, Zane Geiba, Zane Kušnere un Jeļizaveta Paļčevska. Datu kopā apkopoti eksperimentālie rezultāti par mutanta rauga Phaffia rhodozyma AEC3/9 audzēšanu kolbās un 5 L maisītāja bioreaktorā, ietverot informāciju par biomasas, proteīna un astaksantīna ražu, barotņu sastāvu, kultivēšanas apstākļiem un procesa kinētiku. Dati nodrošina pamatu reproducējamiem pētījumiem un procesu optimizācijai ilgtspējīgas vienšūnu proteīna un augstas pievienotās vērtības savienojumu ražošanā.
Datu kopa pieejama Zenodo: https://doi.org/10.5281/zenodo.18924930
Izveidots enciklopēdijas šķirklis par vienšūnu proteīnu
2025. gada 11. septembrī Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā izveidots šķirklis “Vienšūnu proteīns”, kurā sniegta strukturēta un zinātniski pamatota informācija par vienšūnu proteīna jēdzienu, ražošanas principiem, vēsturisko attīstību un pielietojumu pārtikas un dzīvnieku barības sektorā. Šķirklī aplūkoti galvenie vienšūnu proteīna avoti – baktērijas, raugi, pelējuma sēnes un mikroaļģes -, kā arī to nozīme ilgtspējīgu alternatīvo olbaltumvielu ražošanā un bioekonomikas attīstībā. Enciklopēdiskais ieraksts veicina sabiedrības izpratni par biotehnoloģiju lomu mūsdienu pārtikas sistēmās un resursu ilgtspējīgā izmantošanā.
Šķirklis pieejams tiešsaistē: Vienšūnu proteīns – Nacionālā enciklopēdija
Aizstāvēti bakalaura darbi
2025. gada jūnijā tika aizstāvēti divi bakalaura darbi. Tostarp tika aizstāvēts bakalaura darbs “Candida utilis proteīnu sintezējošo īpašību uzlabošana” (zinātniskais vadītājs Ilze Vamža), kurā analizētas pieejas rauga Candida utilis proteīnu sintēzes potenciāla paaugstināšanai, izvērtējot mikroorganisma audzēšanas apstākļu un tehnoloģisko risinājumu ietekmi uz biomasas un proteīnu veidošanos. Tāpat tika aizstāvēts bakalaura darbs “Kūpinātu zivju ražošanas atlieku kā proteīna avota novērtējums” (zinātniskais vadītājs Ilze Vamža), kurā izvērtēta pārtikas pārstrādes atlieku izmantošanas iespējamība kā alternatīvs proteīna avots, analizējot to sastāvu un potenciālu pielietojumu ilgtspējīgas bioekonomikas kontekstā. Abu darbu rezultāti sniedz ieguldījumu alternatīvo proteīnu avotu izpētē un aprites bioekonomikas pieeju attīstībā.
Aizstāvēts maģistra darbs
2025. gada jūnijā tika aizstāvēts maģistra darbs “Alus drabiņu pirmsapstrādes ietekmes novērtējums uz enzīmātiskā hidrolizāta piemērotību Aspergillus oryzae kultivēšanai” (zinātniskais vadītājs Ilze Vamža). Darbā analizēta alus drabiņu pirmsapstrādes ietekme uz substrāta īpašībām un tā piemērotību mikroorganismu audzēšanai, uzsverot bioresursu efektīvas izmantošanas iespējas. Pētījums sniedz ieguldījumu ilgtspējīgu biotehnoloģisko procesu attīstībā un pārtikas ražošanas blakusproduktu valorizācijā.
Publicēta konferenču tēze
2025. gada 9. maijā tika publicēta konferenču tēze “Policy Analysis on Microbial Biomass Value Chains”, kas prezentēta XVIII Starptautiskajā zinātniskajā konferencē par vides un klimata tehnoloģijām – CONECT 2025, kas norisinājās 2025. gada 14.-16. maijam Rīgā. Tēžu autori ir Jeļizaveta Paļčevska, Kushan Pasantha Gamini Gamage Akuratiya, Krista Laktuka, Valdis Vītoliņš, Ilze Vamža un Dagnija Blumberga. Darbā analizēti mikrobu biomasas vērtību ķēžu regulatīvie un politikas aspekti Eiropas Savienības kontekstā, identificējot normatīvā regulējuma nepilnības un izaicinājumus ilgtspējīgas mikrobu biomasas izmantošanas attīstībai pārtikas un lopbarības sektorā.
Tēze pieejama tiešsaistē (konferences krājums): https://doi.org/10.7250/CONECT.2025.088
Publicēts zinātniskais raksts
2025. gada 9. maijā tika publicēts zinātniskais raksts “Enhanced Amino Acid Biosynthesis in Phaffia rhodozyma via Herbicide-Induced Selection” žurnālā Journal of Industrial Microbiology and Biotechnology (Oxford University Press). Raksta autori ir Svetlana Raita, Iveta Kuzmika, Taras Mika, Zane Geiba un Krišs Spalviņš. Pētījumā izstrādāta un eksperimentāli validēta pieeja Phaffia rhodozyma mutantu selekcijai, izmantojot herbicīdus kā selektīvo spiedienu aminoskābju biosintēzes uzlabošanai. Rezultāti parāda būtisku neaizvietojamo aminoskābju, īpaši lizīna un metionīna, satura pieaugumu, apliecinot metodes potenciālu ilgtspējīgas vienšūnu proteīna ražošanas attīstībā akvakultūras un lopbarības kontekstā.
Raksts pieejams tiešsaistē: https://doi.org/10.1093/jimb/kuaf011
Iesniegts projekta pieteikums LZP FLPP konkursā
2025. gada 28. aprīlī Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) 2025. gada konkursā tika iesniegts projekta pieteikums “No Kolbas līdz Nākotnei: Bacillus subtilis mērogošana ilgtspējīgai proteīna ražošanai (Flask2Future)”. Projekta mērķis ir attīstīt zinātniski pamatotas pieejas Bacillus subtilis izmantošanai ilgtspējīgā proteīna ražošanā, īpašu uzmanību pievēršot procesu mērogošanai no laboratorijas līdz rūpnieciski pielietojamiem risinājumiem. Pieteikums paredz apvienot mikrobioloģijas, biotehnoloģijas un ilgtspējas aspektus, veicinot praktiski izmantojamu un videi draudzīgu risinājumu izstrādi.
Aizstāvēts promocijas darbs
2025. gada 27. februārī tika aizstāvēts promocijas darbs “Skrīninga metode uzlabotai vienšūnu proteīna ražošanai”, kura autore ir Svetlana Raita. Promocijas darbā izstrādāta un zinātniski pamatota jauna skrīninga pieeja mikroorganismu atlasei ar paaugstinātu vienšūnu proteīna ražošanas potenciālu, izmantojot selektīvā spiediena mehānismus. Pētījums sniedz nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgu alternatīvo proteīnu attīstībā, vienšūnu proteīna ražošanas procesu pilnveidē un bioekonomikas risinājumu zinātniskajā pamatojumā, kā arī veicina praktiski pielietojamu metožu ieviešanu biotehnoloģijā. Zinātniskais vadītāji – Krišs Spalviņš un Kārlis Valters, zinātniskais konsultants – Taras Mika.
Promocijas darbs pieejams tiešsaistē: https://ebooks.rtu.lv/wp-content/uploads/sites/32/2025/02/PD_Svetlana-Raita.pdf
Studiju modulis “Biotehnoloģijas”
Studiju kursa Biotehnoloģijas (DA5218) ietvaros tika īstenots studiju modulis, kas tika realizēts 2024. un 2025. studiju gada pavasara semestrī, ar nodarbībām, kas norisinājās ceturtdienās. Studiju moduļa mērķis bija nodrošināt studentiem visaptverošu izpratni par biotehnoloģijas teorētiskajiem pamatiem un praktisko pielietojumu. Moduļa ietvaros tika aplūkota ievadlekcija par biotehnoloģijas pamatjēdzieniem un attīstību, klasiskās un modernās biotehnoloģijas virzieni, vispārīgās mikrobioloģijas pamati un to praktiskie aspekti, kā arī industriālās biotehnoloģijas procesi un ražošanas iekārtas. Tāpat tika analizēts biotehnoloģisko risinājumu normatīvais regulējums un to ietekme uz vidi. Studiju modulis tika papildināts ar praktiskajiem darbiem laboratorijā, veicinot studentu spēju sasaistīt teorētiskās zināšanas ar praktisku biotehnoloģisko procesu izpratni.
Publicēts zinātniskais raksts
2024. gada 29. novembrī tika publicēts zinātniskais raksts “Creating Single-Cell Protein-Producing Bacillus subtilis Mutants Using Chemical Mutagen and Amino Acid Inhibitors” žurnālā Scientifica (Wiley). Raksta autori ir Indra Bērziņa, Mārtiņš Kalniņš, Zane Geiba, Svetlana Raita, Jeļizaveta Paļčevska, Taras Mika un Krišs Spalviņš. Pētījumā eksperimentāli validēta jauna pieeja Bacillus subtilis mutantu izveidei ar uzlabotu kopējo proteīnu un neaizvietojamo aminoskābju saturu, izmantojot ķīmisko mutaģenēzi un aminoskābju inhibitorus kā selektīvo spiedienu. Rezultāti apliecina metodes potenciālu ilgtspējīgas vienšūnu proteīna ražošanas attīstībā.
Raksts pieejams tiešsaistē: https://doi.org/10.1155/sci5/8968295
2024. gada 17. oktobrī vadošā pētniece Ilze Vamža Korejas-Latvijas Klimata tehnoloģiju partnerības semināra ietvarā pastāstīja par projeku prezentācijas “Transition to bio-based industries” ietvarā.
2024. gada 4. oktobrī profesore Jeļena Pubule vadīja lekciju studiju kursā “Vides un klimata ceļvedis” aptuveni 300 studentiem par biotehnoloģijām, ietverot arī pie projektā strādātās tehnoloģijas.
Publicēta zinātniskā publikācija
2024. gada 10. jūlijā tika publicēta zinātniskā publikācija “The use of droplet-based microfluidic technologies for accelerated selection of Yarrowia lipolytica and Phaffia rhodozyma yeast mutants” zinātniskajā žurnālā Biology Methods and Protocols (Oxford University Press). Publikācijas autori ir Taras Mika, Mārtiņš Kalniņš un Krišs Spalviņš. Pētījumā analizēta pilienu mikrofluidikas tehnoloģiju izmantošana raugu mutantu paātrinātai selekcijai, demonstrējot inovatīvu pieeju efektīvākai mikroorganismu atlasei ar uzlabotām īpašībām.
Publicēts zinātniskais raksts
2024. gada 9. jūlijā tika publicēts zinātniskais raksts “Herbicide-based selection of mutants for improved single cell protein synthesis: application and procedures” žurnālā Agronomy Research. Raksta autori ir Svetlana Raita, Indra Bērziņa, Zane Kušnere, Mārtiņš Kalniņš, Iveta Kuzmika un Krišs Spalviņš. Rakstā apkopota un sistematizēta inovatīva pieeja herbicīdu izmantošanai kā aminoskābju inhibitoriem mikroorganismu mutantu selekcijā ar uzlabotu proteīnu biosintēzes potenciālu. Publikācijā piedāvātas praktiski pielietojamas mutaģenēzes un mutantu atlases procedūras, tādējādi sniedzot metodoloģisku pamatu ilgtspējīgas vienšūnu proteīna ražošanas tehnoloģiju attīstībai.
Raksts pieejams tiešsaistē: https://doi.org/10.15159/AR.24.060
Aizstāvēti maģistra darbi
2024. gada jūnijā tika aizstāvēti maģistra darbi “Phaffia rhodozyma vienšūnu proteīnu producējošo mutantu radīšana” un “Tehnoloģijas attīstības novērtējums: olbaltumvielu un karotinoīdu ražošana no raugu biomasas” (zinātniskais vadītājs Krišs Spalviņš). Pirmajā darbā izstrādāta un eksperimentāli pārbaudīta pieeja Phaffia rhodozyma mutantu iegūšanai ar paaugstinātu vienšūnu proteīna ražošanas potenciālu, analizējot mutantu biomasas veidošanos un proteīnu saturu. Savukārt otrajā darbā veikts raugu biomasā balstītas olbaltumvielu un karotinoīdu ražošanas tehnoloģiju attīstības novērtējums, izvērtējot to potenciālu ilgtspējīgas bioprodukcijas un bioekonomikas kontekstā. Abi darbi sniedz būtisku ieguldījumu alternatīvo proteīnu un augstas pievienotās vērtības biomolekulu ražošanas tehnoloģiju attīstībā.
2024. gada 29. maijā pētniece Indra Bērziņa delegācijai no Itālijas ekskursijas laikā biosistēmu laboratorijā pastāstīja par veidoto tehnoloģiju projekta “Herbicīdi kā rīks ar proteīniem bagātu mutantu selekcijā” ietvarā.
Publicēta konferenču tēze
2024. gada 29. maijā tika publicēta konferenču tēze “Creation of Single Cell Protein-Producing Mutants of Phaffia rhodozyma”, kas prezentēta XVII Starptautiskajā zinātniskajā konferencē par vides un klimata tehnoloģijām – CONECT 2024, kas norisinājās 2024. gada maijā Rīgā. Tēzes autori ir Jeļizaveta Šaronova, Svetlana Raita un Krišs Spalviņš. Darbā pētīta Phaffia rhodozyma rauga mutantu izveide ar paaugstinātu proteīnu saturu, izmantojot nejaušo mutaģenēzi un aminoskābju inhibitoru (glufosināta-amonija) kā selektīvo spiedienu. Rezultāti apliecina metodes potenciālu ilgtspējīgu vienšūnu proteīna avotu attīstībā akvakultūras barības vajadzībām.
Tēze pieejama tiešsaistē: https://doi.org/10.7250/CONECT.2024.039
Publicēts zinātniskais raksts
2024. gada 10. maijā tika publicēts zinātniskais raksts “In search of the best technological solutions for creating edible protein-rich mutants: a multi-criteria analysis approach” žurnālā Agronomy Research. Raksta autori ir Indra Bērziņa, Svetlana Raita, Mārtiņš Kalniņš, Krišs Spalviņš un Iveta Kuzmika. Pētījumā, izmantojot daudzkritēriju analīzes pieeju, analizēti dažādi tehnoloģiskie risinājumi ar mērķi identificēt perspektīvākās kombinācijas ēdamo, ar proteīniem bagātu mikroorganismu mutantu izveidei. Rezultāti sniedz strukturētu ietvaru mikroorganismu, substrātu, mutaģenēzes metožu un aminoskābju inhibitoru izvērtēšanai, veicinot ilgtspējīgas vienšūnu proteīna ražošanas tehnoloģiju attīstību.
Raksts pieejams tiešsaistē: https://doi.org/10.15159/AR.24.039
Publicēta papilddatu kopa pie zinātniskā raksta
2024. gada maijā tika publicēta datu kopa “Supplementary data to the article ‘In search of the best technological solutions for creating edible protein-rich mutants: a multi-criteria analysis approach’”, kas papildina tāda paša nosaukuma zinātnisko rakstu žurnālā Agronomy Research. Datu kopas autori ir Indra Bērziņa, Svetlana Raita, Mārtiņš Kalniņš, Krišs Spalviņš un Iveta Kuzmika. Datu kopā apkopoti pētījumā izmantotie daudzkritēriju analīzes ievaddati, vērtēšanas parametri un rezultāti, nodrošinot pētījuma caurskatāmību, reproducējamību un iespējas turpmākai metožu pielāgošanai un salīdzinošai analīzei ilgtspējīgas, ar proteīniem bagātu mutantu izveides izpētē.
Papilddati pieejami tiešsaistē: https://doi.org/10.15159/eds.art.spl.24.01
2024. gada 6. martā vadošais pētnieks Krišs Spalviņš profesora Farouk YALAOUI no University of Technology of Troyes (UTT) vizītes laikā iepazīstināja ar biosistēmu laboratoriju un projektu “Herbicīdi kā rīks ar proteīniem bagātu mutantu selekcijā”.
2024. gada 27. janvārī pētniece Indra Bērziņa atvērto durvju dienu laikā iepazīstināja ar biosistēmu laboratoriju un projekta “Herbicīdi kā rīks ar proteīniem bagātu mutantu selekcijā” ietvarā izstrādāto tehnoloģiju.
2023. gada 27. novembrī vadošais pētnieks Krišs Spalviņš piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”, kurā dalījās ar savu pieredzi par tēmu “Atkritumi jūras piekrastē. Vērtības atkritumu poligonos un ražošanas blakusproduktos”.
Raidījuma ierakstu meklē ŠEIT.
2023. gada 10. oktobrī vadošais pētnieks Krišs Spalviņš Insubrijas Universitātes profesora Giorgio Maria Zamperetti vizītes laikā iepazīstināja ar biosistēmu laboratoriju.
2023. gada 30. augustā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) viesojas klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ar ministrijas parlamentāro sekretāru Kārli Šadurski un kolēģiem. Vizītes laikā ministrs ar kolēģiem apmeklēja RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) Biosistēmu laboratoriju, kurā asoc. prof. Krišs Spalviņš viesus iepazīstināja ar “Herbicīdi kā rīks ar proteīniem bagātu mutantu selekcijā” projekta tehnoloģiju.
Aizstāvēts bakalaura darbs
2025. gada jūnijā tika aizstāvēts bakalaura darbs “Phaffia rhodozyma astaksantīna producējošo mutantu radīšana” (zinātniskais vadītājs Svetlana Raita). Darbā pētītas Phaffia rhodozyma mutaģenēzes pieejas ar mērķi iegūt mutantu celmus ar uzlabotu astaksantīna ražošanas potenciālu. Pētījumā veikta izveidoto mutantu raksturošana, vērtējot to augšanas un pigmentu sintēzes īpašības, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtspējīgu biotehnoloģisko risinājumu attīstībā un dabīgo karotinoīdu ražošanas tehnoloģiju pilnveidē.
Aizstāvēts maģistra darbs
2023. gada 2. jūnijā tika aizstāvēts maģistra darbs “Astaksantīnu producējošā mikroorganisma Phaffia rhodozyma mutaģenēze un īpašību analīze” (zinātniskais vadītājs Krišs Spalviņš). Darbā pētīta Phaffia rhodozyma mutaģenēze ar mērķi uzlabot mikroorganisma īpašības, analizējot mutantu potenciālu astaksantīna producēšanā. Pētījumā veikta izveidoto mutantu raksturošana, izvērtējot to biomasas veidošanās, pigmentu sintēzes un augšanas īpašības, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtspējīgu biotehnoloģisko risinājumu attīstībā akvakultūras un bioekonomikas kontekstā.
2023. gada 19. maijā vadošais pētnieks Krišs Spalviņš Turku Lietišķo zinātņu universitātes vadošās pētnieces Henna Knuutila vizītes laikā pastāstīja par biosistēmu laboratoriju.
2023. gada 19. aprīlī vadošais pētnieks Krišs Spalviņš Rīgas Tehniskajā universitātē īstenotajā studiju kursā “Vides un klimata ceļvedis” stāstīja par biotehnoloģijām, no kurām tika iekļauta arī pie projektā strādātās tehnoloģijas.
2023. gada 19. aprīlī ekskursijas dalībnieki tika iepazīstināti ar darbu laboratorijās, un koncentrēti tika pastāstīts par projektā veikto pētījumu.
ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS
- Svetlana Raita, Iveta Kuzmika, Taras Mika, Zane Geiba,
Kriss Spalvins, Enhanced amino acid biosynthesis in Phaffia
rhodozyma via herbicide-induced selection, Journal of
Industrial Microbiology and Biotechnology, Volume 52, 2025,
kuaf011, Pieejams: https://doi.org/10.1093/jimb/kuaf011 - Bērziņa, I., Kalniņš, M., Geiba, Z., Raita, S., Paļčevska, J., Mika, T., Spalviņš, K. Creating Single-Cell Protein-Producing Bacillus subtilis Mutants Using Chemical Mutagen and Amino Acid Inhibitors. Scientifica, 2024, Vol. 2024, No. 1, Article number 8968295. e-ISSN 2090-908X. Pieejams: doi:10.1155/sci5/8968295
- Mika, T., Kalniņš, M., Spalviņš, K. The use of droplet-based microfluidic technologies for accelerated selection of Yarrowia lipolytica and Phaffia rhodozyma yeast mutants. Biology Methods and Protocols, 2024, Vol. 9, No. 1, pp.1-23. ISSN 2396-8923. Pieejams: doi:10.1093/biomethods/bpae049
- Raita, S., Bērziņa, I., Kušnere, Z., Kalniņš, M., Kuzmika, I., Spalviņš, K. Herbicide-based selection of mutants for improved single cell protein synthesis: application and procedures. Agronomy Research, 2024, Vol. 22, No. 1, 1.-26.lpp. ISSN 1406-894X. Pieejams: doi:10.15159/ar.24.060
- Bērziņa, I., Raita, S., Kalniņš, M., Spalviņš, K., Kuzmika, I. In search of the best technological solutions for creating edible protein-rich mutants: a multi-criteria analysis approach. Agronomy Research, 2024, Vol. 22, No. 1, 370.-400.lpp. ISSN 1406-894X. Pieejams: doi:10.15159/AR.24.039
- Bērziņa, I., Raita, S., Kalniņš, M., Spalviņš, K., Kuzmika, I. Supplementary Data to the Article “In Search of the Best Technological Solutions for Creating Edible Protein-Rich Mutants: a Multi-Criteria Analysis Approach”. Agronomy Research, 2024, Vol. 22, No. 1, 1.-1.lpp. ISSN 1406-894X. Pieejams: doi:10.15159/eds.art.spl.24.01
DALĪBA KONFERENCĒS
2025
- 15. maijs | starptautiskā zinātniskā konference The 18th International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies CONECT 2025 | Rīga, Latvija | Jeļizaveta Paļčevska (ex Šaronova) | Policy Analysis On Microbial Biomass Value Chains
2024
- 16. maijs | starptautiskā zinātniskā konference The 17th International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies CONECT 2024 | Rīga, Latvija | Jeļizaveta Paļčevska (ex Šaronova) | Creation of single cell protein-producing mutants of Phaffia rhodozyma
- 16. maijs | starptautiskā zinātniskā konference The 17th International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies CONECT 2024 | Rīga, Latvija | Liega Krasovska | Analysis of bibliometric data to identify trends in yeast research
- 9. maijs | starptautiskā zinātniskā konference Biosystems Engineering 2024 | Tartu, Igaunija | Indra Bērziņa | In search of the best technological solutions for creating edible protein-rich mutants: a multi-criteria analysis approach
- 9. maijs | starptautiskā zinātniskā konference Biosystems Engineering 2024 | Tartu, Igaunija | Svetlana Raita | Herbicide-Based Selection of Mutants for Improved Single Cell Protein SyntheApplication and Procedures
2023
- 12. maijs | starptautiskā zinātniskā konference The 16th International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies CONECT 2023 | Rīga, Latvija | Linda Feldmane | Compilation of groups of mutagens used to obtain optimized yeast strains
- 12. maijs | starptautiskā zinātniskā konference The 16th International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies CONECT 2023 | Rīga, Latvija | Svetlana Raita | Mutagenesis and selection strategies of SCO and carotenoid producing microorganisms
- 11. maijs | starptautiskā zinātniskā konference The 16th International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies CONECT 2023 | Rīga, Latvija | Accelerating Microorganism Strain Selection for Enhanced Productivity: A Review of Microdroplet Technology Solutionsfor Screening Mutant and GMO Strains
