LATVIEŠU | ENGLISH

WasteHeatSES

Atlikuma siltums viedās enerģijas sistēmās

Atlikuma (ko sauc arī par lieko vai pārpalikuma) siltuma plūsmu integrēšana centralizētās siltumapgādes sistēmās ir identificēta kā nozīmīgs papildu virzītājspēks ceļā uz klimata neitralitāti, nodrošinot primārās enerģijas ietaupījumu. Ja ir izpildīti piemēroti tehniskie un organizatoriskie nosacījumi, neizmantotās siltuma plūsmas varētu daļēji segt siltuma pieprasījumu. Iepriekš ir veikti pētījumi par pārpalikuma siltuma potenciāla novērtēšanu un siltuma slodzes segšanas iespējām. Tomēr joprojām pastāv izpētes nepilnības attiecībā uz nosacījumiem atlikuma siltuma plūsmu plašākai izmantošanai, ja viedo energosistēmu elementi ir integrēti enerģētikas sektorā (tostarp viedie siltuma skaitītāji, siltuma uzglabāšanas sistēmas, siltumsūkņi un zemas temperatūras siltumtīkli). Turklāt pastāvošajos Eiropas Savienības likumdošanas dokumentos ir uzsvērta nepieciešamība reģionālā mērogā valorizēt siltuma pārpalikumu no rūpniecības objektiem, enerģijas ražošanas objektiem, datu centriem, lielveikaliem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un citiem siltuma avotiem. Tāpēc potenciālie siltuma pārpalikumu avoti Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā tiks novērtēti ierosinātā projekta ietvaros, veicot padziļinātu valsts potenciāla novērtējumu, tehnisko simulāciju un izmaksu un ieguvumu analīzi. Ekserģijas izmaksu metode tiks izmantota dažādu atlikumsiltuma plūsmu valorizācijai, piešķirot ekonomisku izmaksu vērtību, kas atspoguļo noteiktas ekserģijas plūsmas izvietošanas izmaksas katrā transformācijas procesā. Tiks ņemti vērā dažādi pievienotās vērtības faktori, tajā skaitā atlikuma siltuma avotu tehniskie parametri, izmantotās pārvades un uzglabāšanas tehnoloģijas, prasības dzesēšanas radiatoriem. Pamatojoties uz tehniskās un ekonomiskās modelēšanas rezultātiem, projekta mērķis ir izstrādāt lēmumu pieņemšanas modeli attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un ieteikumus par piemērotiem nosacījumiem siltuma pārpalikuma integrācijai nākotnes viedās enerģijas sistēmās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs no likumdošanas organizatoriskās un biznesa perspektīvas.

Izpētot dažādus kultūras un ģeogrāfiskos kontekstus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionos, šis projekts būtiski palielinās pilsētu energosistēmu elastību un noturību un veicinās jaunu vietējo enerģijas tirgu.

Turklāt šis projekts stiprinās Baltijas un Ziemeļvalstu zināšanas energoefektīvu energosistēmu jomās. Tas veicinās labākos tehniskos un ekonomiskos risinājumus un izstrādās stratēģijas nākamās paaudzes pētniekiem augstākajā izglītībā šajos reģionos, lai risinātu nākotnes izaicinājumus un attīstību.

PROJEKTU FINANSĒ:

Baltijas-Ziemeļvalstu enerģētikas pētniecības programma 2022. -2023. gadam

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PERIODS:

2022. gada 1. februāris – 2024. gada 31. janvārim

PROJEKTA FINANSĒJUMS:

RTU: 682 500,00 NOK

Kopējais: 1 837 500,00 NOK

PROJEKTA ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS:

Dagnija Blumberga

PUBLICĒTS:

03.02.2022.