LATVIEŠU | ENGLISH

No organiskiem nepārtikas resursiem ražota lašu barība

Ilgtspējīgai akvakultūras nozares paplašināšanai jānotiek, izmantojot trešās paaudzes barības avoti. Šādu avotu piemēri ir mikroaļģes, vienšūnu organismi un kukaiņu milti. NON-Fôr projekta mērķis ir balstīties uz jaunākajām zināšanām no iepriekšējiem Eiropas Savienības (ES) un valstu projektiem un attīstīt uzlabotu praksi barības ražošanas tehnoloģijā, lai veicinātu trešās paaudzes avotu izmantošanu Atlantijas laša kritiskajos dzīves posmos – barošanas sākšana, smoltifikācijas laikā un pēc smoltu ražošanā. Projekta mērķis ir izpētīt 1) olbaltumvielu kvalitāti kukaiņu miltos un mikrobu sastāvdaļās, 2) granulu kvalitāti, kas ražota, iekļaujot trešās paaudzes avotus, lai sniegtu ieteikumus kvalitātes uzlabošanai, ko var izmantot šo barību komerciālā ražošanā, 3) kukaiņu maltīšu kā zivju miltu un eļļas aizstājēju un aļģu eļļas kā zivju eļļas aizstājēju potenciāls barošanas sākumā un smoltifikācijas laikā; 4) jauno barību ietekme uz vidi. Projekta laikā tiks mēģināts radīt nozīmīgas jaunas zināšanas, stiprināt pētniecības spējas, apgūt gan maģistrantus, gan doktorantus ar akvatorijas tehnoloģiju iemaņām un veidot ilgtermiņa starptautiskus pētniecības tīklus starp iesaistītajām valstīm. Daudzdisciplīnu projekta konsorcijs apvieno partnerus ar atzītu pieredzi barības avotu kvalitātes, olbaltumvielu kvalitātes, barības ražošanas tehnoloģijas, zivju uztura, zivju veselības un jaunu produktu ietekmes uz vidi un sabiedrības novērtēšanas jomās. Projekts piedāvās arī iespēju iesācējuzņēmumiem parādīt savu produktu kvalitāti, kā arī pārbaudīt komerciāli pieejamās ilgtspējīgās alternatīvas zivju eļļai. Konsorcija daudzu dalībnieku pieeja ir orientēta uz akvakultūras nozares vajadzībām un prasībām, uzlabojot zināšanu apmaiņu, inovācijas, komunikāciju un izplatīšanu un tādējādi palielinot projekta galīgo ietekmi. NON-Fôr labi saskan ar atbildīgas pētniecības un inovācijas zinātnes politikas satvaru.

PROJEKTU FINANSĒ:

Eiropas Reģionālās Attīstības fonds

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PERIODS:

2021. gada 4. janvāris – 2023. gada 31. decembris

PROJEKTA FINANSĒJUMS:

Kopā: 10 000 000,00 NOK

RTU: 117 569,35 EUR

PROJEKTA ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS:

Jeļena Pubule

PUBLICĒTS:

01.04.2020.

PROJEKTU PARTNERI:

Nord University (Norvēģija)

Orhūsas Universitāte (Dānija)

Dānijas Tehniskā universitāte (Dānija)

Agro Engineering Aps (Dānija)

Veramaris (Nīderlande)

Fjordalger (Norvēģija)

Ecoprot AS (Norvēģija)

LetSea AS (Norvēģija)

NCE Aquaculture (Norvēģija)

2022. gada 12. septembrī starptautiskā zinātniskā žurnālā Heliyon tika publicēts zinātnisks raksts par tēmu “Advantages and disadvantages of using more sustainable ingredients in fish feed”. Raksta autori ir Beate Zlaugotne, Jeļena Pubule un Dagnija Blumberga.

Raksts ir brīvpieejas formātā atrodams šeit: https://doi.org/10.1016/j.heliyon.2022.e10527

No 2022. gada 11. – 13. maijam norisinājās starptautiskā zinātniskā konference The Conference of Environmental and Climate Technologies CONECT 2022, kurā pētniece Beate Zlaugotne prezentēja pētījumu ar nosaukumu “Methodology for composite index for a sustainable assessment for fish feed”.

ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS

  1. Zlaugotne, B., Pubule, J., Blumberga, D. Advantages and disadvantages of using more sustainable ingredients in fish feed (2022) Heliyon, 8 (9), e10527. https://doi.org/10.1016/j.heliyon.2022.e10527 (Publicēts: 2022.09.)

DALĪBA KONFERENCĒS

2022

  1. 11.-13. maijs | starptautiskā zinātniskā konference The International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies | Rīga, Latvija | Beate Zlaugotne| Methodology for composite index for a sustainable assessment for fish feed