Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā

2025. gada 18. augustā tika publicēts prof. Dagnijas Blumbergas viedokļraksts “Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti”. Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par ūdeņraža lielvalsti, izmantojot vēja enerģiju ūdeņraža ražošanai un attīstot zaļās enerģijas tehnoloģijas. Rakstā uzsvērta nepieciešamība savlaicīgi plānot un investēt šajā nozarē, lai nezaudētu konkurētspēju reģionā.

Rakstu meklē ŠEIT.

2025. gada 31. maijā savu promocijas darbu aizstāvēja Lauma Balode par tēmu “Klimata un enerģētikas pasākumu novērtējums ar salikto ilgtspējas indeksu”. Promocijas darba mērķis ir vispusīgi analizēt klimata un enerģētikas pasākumus, to galvenos virzītājspēkus un vājās vietas, kā arī to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un virzību uz klimata mērķu sasniegšanu, izstrādājot ilgtspējības novērtēšanas metodoloģiju. Promocijas darba devums un oriģinalitāte balstīta vairāku metožu daudzdimensionālā kombinācijā, novērtējot klimata un enerģētikas pasākumus, izmantojot vides, tehnisko, ekonomisko un sociālo dimensiju. Pētījumā izmantota saliktā indeksa metode, kas papildināta ar citām zinātniski pamatotām metodēm, piemēram, daudzkritēriju lēmumu analīze, emisiju aprēķins, tehniski ekonomiskā analīze, jutīguma analīze, regresijas analīze un Hiršmana indekss. Izmantojot salikto ilgtspējas indeksu un nosakot virzošos spēkus un vājās puses, darba izstrādes gaitā izpētīta dažādu klimata un enerģijas pasākumu ietekme uz ilgtspējību. Pētījumā lietota unikāla pieeja klimata un enerģētikas pasākumu novērtēšanā, izmantojot zinātnisko metožu kombinācijas. Promocijas darba rezultāts ir daudzdimensionāls konkrētu klimata un enerģētikas pasākumu novērtējums, izmantojot indikatoru pieeju.

No 2025. gada 14.-16. maijam norisinājās starptautiskā zinātniskā konference “International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies (CONECT 2025)”. Konferences ietvarā tika īstenota paneļdiskusija “Sustainability and Climate-Neutral Transitions”, aplūkojot tēmas par ilgtspējīgas biorafinērijas attīstību, ķīmisko vielu ietekmi uz ūdens novades sistēmām, saistvielu ietekmi uz vidi, kā arī lauksaimniecības nozīmi ilgtspējas nodrošināšanā.

Konferences ietvarā tika prezentēts pētījums “Latvia’s Biochar Potential: Tech, Feedstock & Climate Synergy”, kuru prezentēja pētniece Valērija Kosteviča. Rakstā tika secināts, ka zālaugu biomasas izejvielas, īpaši vidējas un zemas temperatūras pirolīzes apstākļos, uzrāda vislabāko veiktspēju, padarot tās par stratēģisku izvēli oglekļa piesaistei un klimata prasībām atbilstošai zemes apsaimniekošanai Latvijā.

Postera prezentācija pieejam ŠEIT.

Ģirts Bohvalovs prezentēja pētījumu “Policy Analysis of Latvia’s Waste Sector: A System Dynamics Approach”. Sistēmdinamikas modelis kalpo kā vērtīgs analītisks rīks valsts klimata politikas veidotājiem.

Postera prezentācija pieejama ŠEIT.

2025. gada 16. aprīlī savu promocijas darbu aizstāvēja Kristiāna Dolge ar tēmu “Enerģētikas ilgtspējas novērtēšanas metodes pārejā uz Eiropas Zaļo kursu”. Darbā izstrādāts visaptverošs enerģētikas ilgtspējas novērtēšanas modelis, kas identificē galvenos virzītājspēkus un izaicinājumus enerģētikas pārejā saistībā ar Eiropas Savienības Zaļo kursu un REPowerEU politikas kontekstu. Darbā analizēts progress un šķēršļi viedās enerģētikas sistēmas izveidē, izvērtējot sektoriālo (rūpniecība, transports), vietējo (pašvaldību), nacionālo un ES-27 līmeni. Pētījumā atspoguļota enerģētikas sektora attīstības gaita ceļā uz zemākām enerģētikas sektora radītajām emisijām un augstāku ilgtspēju, izmantojot dažādas analītiskās metodes tās pārmaiņu novērtēšanai.

Darbs pieejams ŠEIT.

2025. gada 4. martā vadošā pētniece Ilze Vamža piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ar intervijas tēmu “Pavasaris ir sausākais gadalaiks Latvijā; tad arī pasliktinās gaisa kvalitāte”.

Raidījums pieejams ŠEIT.

2025. gada 27. janvārī norisinājās apaļā galda diskusija par klimatneitralitāti lauksaimniecībā ar politikas veidotājiem. Šoreiz pievērsām uzmanību emisijām lauksaimniecības sektorā – tās veidojas gan lopkopībā, gan augkopībā, tostarp lauksaimniecības augšņu apsaimniekošanas procesā. RTU VASSI sadarbībā ar partneriem no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Vidzemes Augstskolas izstrādā modelēšanas rīku, kas ļaus politikas veidotājiem un citiem interesentiem analizēt SEG emisiju samazinājumu, ieviešot dažādus oglekļneitralitātes pasākumus.

2025. gada 27. janvārī žurnālā “Environmental and Climate Technologies” tika publicēts zinātnisks raksts “Organic versus Conventional Agriculture: Comparison of Economic and Environmental Sustainability“, kura autori ir Lauma Balode, Ieva Pakere, Ilze Luksta, Dagnija Blumberga. Pētījumā izvērtē tradicionālās kviešu ražošanas un piena lopkopības vides un ekonomiskos aspektus, salīdzinot to ilgtspējību, pamatojoties uz sastādītiem ilgtspējības indeksiem. Pētījuma rezultāti parāda, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai ir spēcīgāka vides ilgtspējība, taču tai nepieciešams būtisks finansiāls atbalsts.

2024. gada 13. decembrī profesore Dagnija Blumberga piedalījās LTV1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?” par tēmu diskusijā “Kas notiks ar zaļo kursu un klimatneitralitāti Latvijā? Energoefektivitāte”. Vairāk informācijas šeit: https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raidijumi/13.12.2024-video-diskusija-kas-notiks-ar-zalo-kursu-un-klimatneitralitati-latvija-energoefektivitate.a580079/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

2024. gada 12. decembrī RTU VASSI kopā ar projekta partneriem – Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Vidzemes Augstskolu – viesojās Klimata un enerģētikas ministrijā. Vizītes laikā tika prezentēta otrā sektora SEG emisiju modeļa versija un tā saskarne, kā arī uzklausīti Klimata un enerģētikas ministrijas ieteikumi un idejas. Šis process ir būtisks, lai modelis efektīvi atbilstu nozares ekspertu un politikas veidotāju vajadzībām. Modelis ir īpaši nozīmīgs, jo tas ļauj analizēt dažādus risinājumus oglekļa emisiju samazināšanai, salīdzināt ceļus uz klimatneitralitāti un izvērtēt ietekmi uz valsts izaugsmi. Modelis palīdzēs politikas veidotājiem pieņemt datos balstītus lēmumus ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.

2024. gada 23. novembrī žurnālā “Environmental and Climate Technologies” tika publicēts zinātniskais raksts “Comparative Analysis of Agricultural Emissions Across European Countries”, kura autori ir Ilze Luksta, Ieva Pakere, Ilze Vamža, Veronika Liberova un Dagnija Blumberga. Šis pētījums salīdzina lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas dažādās Eiropas valstīs, attiecībā pret IKP un iedzīvotāju skaitu 2022. gadā. Rezultāti norāda uz lielu potenciālu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai lauksaimniecībā līdz 2030. gadam.

2024. gada 20. novembrī norisinājās jau trešā klimata neitralitātes modelēšanas darbnīca, kopā ar patneriem no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Vidzemes Augstskolas. Šoreiz darbnīca bija veltīta atkritumu apsaimniekošanas sektora pārstāvjiem. Dalībniekiem prezentējām pirmo sektora SEG emisiju modeļa versiju un tā saskarni, kā arī uzklausījām vērtīgus ieteikumus modeļa un saskarnes turpmākai pilnveidošanai. Šīs diskusijas veicina projekta rezultātu praktisku pielietojamību un nodrošina to atbilstību lēmumu pieņēmēju vajadzībām.

2024. gada 26. jūnijā norsinājās transporta sektora modelēšanas darbnīca, kurā piedalījās transporta nozares eksperti: politikas veidotāji un ieviesēji, pašvaldības, pašvaldību un citi transporta uzņēmumi, degvielas tirgotāji, zinātnieki. Darbnīcas ietvarā tika veidoti mentālie modeļi.

2024. gada 4. jūnijā norsinājās lauksaimniecības sektora modelēšanas darbnīca, kurā piedalījās lauksaimniecības nozares eksperti: politikas veidotāji un ieviesēji,  zinātnieki un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Lauku Atbalsta Dienesta pārstāvji. Darbnīcas ietvarā tika veidoti mentālie modeļi.

No 2024. gada 15.-17.  maijam norisinājās starptautiskā zinātniskā konference “International Scientific Conference of Environmental and Climate Technologies”, Rīgā, Latvijā. Konferencē piedalās zinātnieki un pētnieki no visas pasaules, stāstot par ar vidi saistītām tēmām, kā piemēram, vides tehnoloģijām, biotehnoloģijām, klimata tehnoloģijām, bioekonomiku, aprites cikla ekonomiku u.c. Projekta ietvarā Lauma Balode prezentēja posteri par tēmu “Organic versus Conventional Agriculture: Comparison of Economic and Environmental Sustainability“, kurā tika analizēta bioloģiskās un tradicionālās lauksaimniecības ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, ekonomisko un vides ilgtspējību, piedāvājot salīdzinājumu un ieteikumus turpmākai lauksaimniecības attīstībai. Ilze Luksta izklāstīja pētījumu par tēmu “Comparative Analysis of Agricultural Emissions Across European Countries“, kurā tika analizētas siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecībā dažādās Eiropas valstīs, salīdzinot tās ar iekšzemes kopproduktu (IKP) un iedzīvotāju skaitu, kā arī pēta iespējas samazināt emisijas līdz 2030. gadam.

2024. gada 14. aprīlī žurnālā “Land” tika publicēts zinātnisks raksts “Comparison of the Economic and Environmental Sustainability for Different Peatland Strategies“, kura autori ir Lauma Balode un Dagnija Blumberga. Šis pētījums salīdzina kūdras atjaunošanas stratēģiju un kūdras alternatīvu izmantošanas ekonomiskās izmaksas un ieguvumus, izmantojot kompozītindeksu metodi. Rezultāti liecina, ka siltumizolācijas plākšņu ražošana un paludikultūru audzēšana ir ekonomiski dzīvotspējīgas stratēģijas ar ievērojamu potenciālu ienākumu gūšanai.

2024. gada 15. martā tika publicēta relīze “Uzsākam īstenot projektu Valsts pētījuma programmas “Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma” ietvarā”.

Ar aktualitāti variet iepazīties šajā saitē: Uzsākam Īstenot projektu Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā Valsts pētījuma programmas “Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma” ietvarā | VIDES ZINĀTNE (rtu.lv)