Klimata un enerģētikas politika: neparedzētas ilgtermiņa sekas no īstermiņa lēmumiem
2022. gadā atjauninātās ziņojuma “Limits to Growth” globālās prognozes liecina, ka globālās klimata pārmaiņas veicinās resursu efektivitātes uzlabošanos, un uzmanība tiks novirzīta no ienākumiem uz vienu iedzīvotāju uz cilvēku labklājību. Taču nākotnē tas nesīs iedzīvotāju skaita un IKP pieaugumu, ko ierobežos strauja dzimstības samazināšanās pieaugošās urbanizācijas dēļ, ienākumu pārnešana no labklājības uz adaptācijas izmaksām, darba ražīguma samazināšanās sociālo nemieru rezultātā. Projekta mērķis ir atbildēt uz diviem pētījuma jautājumiem: Kādas ir īstermiņa klimata un enerģētikas politikas lēmumu neparedzētas ilgtermiņa sekas postpadomju valstī? Kādu ietekmi tās atstās uz valsts ekonomiku, vidi un sabiedrību? Pētījums tiks veikts, balstoties uz sistēmdinamikas modelēšanas pieeju. Esošais valsts enerģētikas un klimata modelis tiks papildināts ar ekonomikas, vides un sociālp sektoru apakšmodeļiem. Tas tiks izmantots, lai modelētu plānoto un alternatīvo klimata politiku, lai novērtētu to ilgtermiņa sekas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu specifiskajā kontekstā. Lai novērtētu ietekmi, tiks izmantoti dažādi rādītāji, tostarp enerģijas pieejamība, kopienas kohēzija, nodarbinātība, sadales un taisnīguma jautājumi, iztikas līdzekļi un nabadzība, procesuālais taisnīgums, subjektīvā labklājība, sociālā spriedze, IKP, klimata pielāgošanās izmaksas, vides piesārņojums. Visbeidzot, tiks izstrādāta brīvpieejas interneta interaktīvā mācību vide.
PROJEKTU FINANSĒ:
Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts
Projekta Nr. lzp-2023/1-0128
PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PERIODS:
2024. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris
PROJEKTA FINANSĒJUMS:
300 000,00 EUR
PROJEKTA ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS:
Andra Blumberga
PUBLICĒTS:
30.01.2024.
