LATVIEŠU | ENGLISH

Miglas aparāts (IFUS)

Individuālajā siltumapgādē integrēta miglas aparāta sistēma (IFUS)

Projekts IFUS piedāvā jaunu dūmgāžu attīrīšanas tehnoloģisko risinājumu mazas jaudas biomasas katliem, kas ir paredzēts, lai samazinātu emisijas un paaugstinātu energoefektivitāti (līdz pat 20%) salīdzinot ar tradicionāliem risinājumiem. Šī risinājuma galvenā ideja ir izveidot miglas efekta zonu dūmgāžu attīrīšanas iekārtā, tādējādi samazinot smalko putekļu (PM10, PM 2.5) un gāzveida videi kaitīgās emisijas. Miglas zonas īpašības piesārņojuma sasaistīšanā tiks aplūkotas arī izmantojot elektrisko un elektromagnētisko lauku. Galvenās projekta darbības ietver eksperimenta plāna izveidi siltuma un masas apmaiņas procesa izpētei eksperimentālajā iekārtā, matemātiskā modeļa izveidi un rezultātu sakritības ar eksperimentālajiem datiem salīdzināšanu, mērījumu veikšanu emisiju samazināšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas noteikšanai, izmantojot eksperimentālo iekārtu. Tiks veikta tehnoloģisko risinājumu identificēšana pH līmeņa regulācijai dūmgāžu attīrīšanas laikā, lai novērstu korozijas riskus, un pulpas, kas radusies dūmgāžu attīrīšanas laikā, attīrīšanai. Visbeidzot tiks veikta procesu ietekmējošie parametru analīze, lai būtu iespējams tālāk uzlabot iekārtas veiktspēju. Kā galvenais projekta rezultāts tiks izstrādāts prototips dūmgāžu attīrīšanas iekārtai, kas ir paredzēta mazas jaudas katlu emisiju samazināšanai.

DARBĪBAS PROGRAMMA UN PASĀKUMS:

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” 1.kārta

PROJEKTA MĒRĶIS:

Izstrādāt jaunu dūmgāžu attīrīšanas iekārtas risinājumu mazas jaudas biomasas sadedzināšanas iekārtām samazinot emisijas (par 80%) un palielinot energoefektivitāti (par 20%) salīdzinājumā ar tradicionālajiem risinājumiem.

VIENOŠANĀS PAR PROJEKTA ĪSTENOŠANU:

Nr.: 1.1.1.1/16/A/015 RTU PVS ID: 2538

PROJEKTA ĪSTENOTĀJS UN ADMINISTRĒTĀJS:

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS PERIODS:

2017. gada 1. aprīlis – 2020. gada 31. marts

PROJEKTA FINANSĒJUMS:

595 843,79 EUR

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS VIETA:

PROJEKTA ZINĀTNISKAIS VADĪTĀJS:

Dagnija Blumberga

PROJEKTA ADMINISTRATĪVAIS VADĪTĀJS:

Terēza Bezručko

PUBLICĒTS:

17.02.2017.

LĪDZFINANSĒ:

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

JAUNUMI PROJEKTĀ:

Projekta ietvaros pētāmā tehnoloģiskā risinājuma pamatuzdevums ir veikt dūmgāžu attīrīšanu no smalkiem putekļiem (PM10, PM 2.5). Cieto daļiņu mērīšana ir sarežģīts process, kurš prasa augstu precizitāti, jo pārsvarā emisiju koncentrācijas dūmgāzes tiek mērītas miligramos. Lai izpētītu cieto daļiņu samazinājumu atkarībā no dažādiem mainīgajiem faktoriem un iegūtu precīzus un ticamus rezultātus, tika izstrādāta metodoloģija cieto daļiņu noteikšanai.

Izstrādātā mērīšanas procedūra balstās uz standartā LVS ISO 9096 “Stacionāru avotu izmeši. Manuālā daļiņu masas koncentrācijas noteikšana” metodi. Mērījumiem tiek izmantota automātiska izokinētiskā paraugu ņemšanas iekārta Tecora Isostack G4. Pirmkārt, savākto cieto daļiņu svēršanai ir nepieciešams izvēlēties ļoti precīzus svarus ar izšķirtspēju ne mazāk par 0.01 mg. Obligāti ir nepieciešams veikt svaru kalibrāciju un pēc iespējas samazināt mērījumu neprecizitāti jeb nobīdi. Lai filtra masa būtu precīzāk noteikta, katru filtru ir nepieciešams svērt vismaz trīs reizes. Svēršanas laikā uzmanīties, lai filtrs ārējā vidē, bez kārtridža, neuzturētos ilgāk par 1 minūti, jo filtri var uzsūkt mitrumu no apkārtējas vides, un rezultātā tiks iegūti neprecīzi dati.

Otrkārt, lai palielinātu iegūto datu precizitāti, ir svarīgi savākt pietiekami lielu PM daudzumu. Savāktam PM daudzumam ir ieteicams būt robežā no 5 mg līdz 10 mg. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams mainīt dūmgāzes ar Tecora Isostack G4 dūmgāžu sūknēšanas ilgumu vai ātrumu.

Treškārt, ir svarīgi ievietot Tecora Isostack G4 zondi dūmvadā vienmēr vienā un tajā pašā dziļumā un leņķī. Papildus pirms un pēc zondes ievietošanas punkta jābūt pietiekamam dūmvada taisnam posmam, lai mērījumu vietā neveidotos turbulentas plūsmas.

Cieto daļiņu koncentrācijas mērījumi pirms un pēc miglas aparāta nenotiek paralēli vienā laikā, jo to nav iespējams veikt tikai ar vienu Tecora Isostack G4 iekārtu. Līdz ar to tika veikti vairāki atsauces testi, kuros tika noteikta cieto daļiņu koncentrācija aiz katla atkarībā no katla ekspluatācijas laika. Jo ilgāk strādā katls, jo vairāk cieto daļiņu akumulējas katla kurtuvē un siltummainī, kas sekmē to, ka ar laiku pieaug arī cieto daļiņu koncentrācija aiz katla. Šis faktors arī obligāti jāņem vērā, veicot mērījumus un rēķinot PM samazinājumu aiz miglas aparāta.

Veicot cieto daļiņu mērījumus, ir ļoti uzmanīgi jāizņem filtrs no zondes, kurā tas ir atradies testa laikā un absorbējis cietās daļiņas. Tas ir jādara tādēļ, jo neuzmanīgi ņemot filtru daļa no cietajām daļiņām var nobirt no filtra, kas rezultātā dotu nepatiesus datus.

Publicēts 22.11.2018.

Šobrīd vides monitoringa laboratorijā ar miglas aparātu tiek veikti eksperimenti, lai noskaidrotu optimālāko sprauslu ūdens iesmidzināšanai. Tas ir ļoti svarīgi, jo atkarībā no sprauslu veida mainās ūdens daudzums, ko iespējams iesmidzināt pie noteikta spiediena, kā arī izsmidzinājuma noklājums un leņķis. Mainoties ūdens spiedienam un iesmidzinātajam ūdens daudzumam, mainās arī iesmidzinātā ūdens piļu diametrs. Samazinoties piļu diametram, palielinās kopējais iesmidzinātais ūdens piļu laukums. Iesmidzinātā ūdens laukumam ir būtiska loma uz siltuma un masas apmaiņas procesu norisi starp dūmgāzēm un ūdens pilieniem un siltumenerģijas daudzumu, ko ir iespējams atgūt.

Publicēts 28.09.2018.

Tika veikta mitruma mēriekārtu pārbaudes pie 2%; 25%; 32%; 75%;94%RH izmantojot klimata kameru un izšķīduša sāls metodi. Izmantotie sāļi bija MgCl (nodrošina kalibrāciju pie 32%RH); NCl (75%RH) un KNO3 (94%RH). Lielākā novērotā absolūtā nobīde vienam no sensoriem bija 0,6%RH jeb relatīvi 2,5%. Nobīdes tika attiecinātas pret kalibrētu higrometru Testo. Nobīdes vērtības tika ņemtas vērā un izstrādāts vienādojums korekcijas koeficienta aprēķināšanai. Vienādojums ir 3. pakāpes polinoms, kuru iespējams ievadīt datu logerī, attiecīgi saglabājot oriģināldatus un vienlaicīgi aprēķināt koriģēto vērtību.

Balstoties uz izdarītajiem mērījumiem, tika secināts, ka iekārtām vislielākā kļūda ir relatīvajam mitrumam sasniedzot vairāk kā 95%RH. No eksperimentālajiem datiem tika secināts, ka gadījumos, kad sensors rādījis 100%RH vērtību, ir bijusi ūdens pilienu ietekme. Lai novērstu ūdens pilienu ietekmi, izlemts dūmvada īsā posmā ievietot pilienu uztvērēju. Plānots veikt eksperimentus nosakot piliena uztvērēja efektivitāti un ietekmes samazinājumu uz sensoriem.

Publicēts 03.08.2018.

Dūmgāzu attīrīšanai no cietajām daļiņām, izmantojot ūdens izsmidzināšanu, ir nepieciešams izmantot sprauslu, kas rada piemērotu strūklu. Sākotnēji tika izvēlēta piemērota sprausla pamatojoties uz pamata prasībām – tai bija jābūt pilna konusa sprauslai (rada ūdens strūklu, kas nav tukša vidū), izsmidzināšanas leņķim pie 3 bar ūdens spiediena bija jābūt 90° un jānodrošina aptuveni 3,7 litru caurplūde pie 2 bāriem. Lai noskaidrotu sprauslas pieejamību tika veikti papildus sprauslas darbības analīze. Analīze ietvēra sprauslas noklājuma viendabīguma pārbaudi, sprauslas leņķa pārbaude, pilienu izmēru noteikšana un pilienu ātruma noteikšana.

Sprauslas noklājums tika noteikts izmantojot režģa metodi, kur strūklas veidojošā konusa pamata riņķis tiek pētīts pa 4 asīm, iegūstot izklājumu. Tika noskaidrots, ka, lai arī sprausla skaitās pilna konusa sprausla, veidojošais konuss nav pilnīgi viendabīgs. Atsevišķos punktos, kur nolīst visvairāk ūdens, nolijušā ūdens daudzums ir 2-3x lielāks par punktiem, kur nolīst vismazāk. Šo informāciju ir iespējams izmantot arī, lai noteiktu kāds ūdens daudzums nokļūs uz reaktora iekšējām sieniņām, un attiecīgi iespējams vairs nepiedalīsies cieto daļiņu uztveršanā.

Sprauslas leņķa pārbaude tiek veikta izmantojot fotofiksēšanu un apstrādi datorprogrammā nosakot konusa leņķi. Analizējot konusu, tika secināts, ka veidojas divi leņķi – primārais, kas ir konuss, kurā lido vairums pilienu un sekundārais, kas ir platāks leņķis par primāro, un šo leņķi veido papildus atsevišķi pilieni, kuriem ir mazāka nozīme cieto daļiņu uztveršanā, bet var ietekmēt iekārtas tehnisko darbību. Tehniskā darbība var tikt ietekmēta, ja sprausla tiek novietota reaktora augšpusē un tā nav zemāk par reaktora izvadu, attiecīgi novietojot to par augstu un neņemot vērā sekundāro leņķi, atsevišķi pilieni var tikt tiešā veidā iesmidzināti izvadā, kas nav vēlams.

Pilienu lielumus un kustības ātrumu noteikšanai tika izstrādātas fotogrāfiskās metodes. Piliena izmēra noteikšanai izmidzināšanas process tika filmēts ar 100 kadriem sekundē un izmantoti 1/20000 sekundē gari gaismas impulsi, lai iegūtu nekustīgu pilienu attēlus. Attēlā nobildēta tika arī atsauces skala, kas ļāva nobildēto pilienu izmēru attiecināt pret skalu un attiecīgi noteikt to izmēru metriskās vienībās. Pagaidām iegūtie rezultāti ir nepilnīgi, jo metode ir jāpilnveido, lai varētu veikt lielu skaitu pilienu izmēru analīzi, kā arī samazinātu kļūdas no citiem ietekmējošiem faktoriem. Pilienu kustības ātruma noteikšanai tika izmantots lēnāks gaismas impulss, kas nozīmēja, ka tiek iegūts attēls ar pilienu trajektorijām. Zinot gaismas impulsa ilgumu un trajektorijas garumu, ir iespējams aprēķināt piliena kustības ātrumu. Arī šī metode ir jāpilnveido, lai palielinātu ātrumu, kurā apstrādājami dati.

Publicēts 29.06.2018.

Uz izveidotā miglas aparāta laboratorijas stenda modelēta eksperimentu veikšana. Tā ļauj pārbaudīt dažādu sistēmas elementu atsevišķu darbību. Režīmos mainītie parametri bija ūdens spiediens pirms sprauslas un iesmidzināmā ūdens temperatūra. Kopējā eksperimentos iegūtā miglas aparāta jauda bija robežās no 1 kW līdz 3 kW, sasniedzot sistēmas elementu dažādu efektivitāti.

Eksperimentu veikšanas laikā novērotas vairākas problēmas, no kurām galvenā ir ūdens pilienu aiznese no kondensatora uz pārējo sistēmu, veidojot ūdens nogulsnēšanos uz cauruļvadu sieniņām pēc kondensatora. Šī ūdens uzkrāšanās varēja būtiski ietekmēt parametru mērījumus pēc kondensatora, tādēļ pirms turpmāko eksperimentu veikšanas nepieciešams novērst ūdens pilienu aiznesi. Papildus nepieciešams veikt mērinstrumentu un sensoru pārbaudi, īpaši vēršot uzmanību uz mitruma satura devējiem. Šobrīd veiktajos eksperimentos netika nodrošināta noslēgta sistēma, ko ir nepieciešams nodrošināt turpmākajos pētījumos, lai iekārtas izmēģinājumi būtu veikti reālam pielietojumam pietuvinātā vidē. Izveidojot noslēgtu sistēmu, tajā tiks iekļauts ūdens cirkulācijas sūknis. Ir plānots veikt sistēmas elektroenerģijas patēriņa monitoringu. Šādā veidā būs iespējams izvērtēt izveidotās sistēmas ekspluatācijas izmaksas pie dažādām sīkpilienu kondensatora operēšanas parametriem, galvenokārt pie dažāda iesmidzinātā ūdens spiedieniem.

Eksperimentu rezultātu (ūdens spiediena pirms sprauslas, iesmidzināmā ūdens temperatūras un dūmgāzu plūsmas ātruma) regresijas analīze uzrāda, ka nemainīgas katla slodzes gadījumā, kondensatora jaudu būtiski ietekmē iesmidzināmā ūdens parametri – iesmidzināmā ūdens temperatūra un spiediens pirms ūdens iesmidzināšanas sprauslas, kas nosaka gan pilienu diametru, gan iesmidzināmā ūdens plūsmu. Viens no svarīgākajiem sistēmas elementiem, kuriem nepieciešami tālāki risinājumi, ir sprauslas. Palielinot spiedienu, pilienu diametru un plūsmas izmaiņas ir apgriezti proporcionālas – samazinās pilienu diametrs, un pieaug plūsma. Tas ir turpmākas izpētes jautājums.

Eksperimentos iegūtie dati izmantoti izveidotā aprēķina modeļa pārbaudei. Aprēķina modelī miglas aparāta jauda noteikta divos veidos un abos veidos iegūtie rezultāti salīdzināti ar eksperimentos noteiktajiem. Atšķirības starp aprēķinā iegūtajām un eksperimentos sasniegtajām jaudām visiem darbības režīmiem ir mazākas par 1%, kas norāda uz to, ka modelis ir piemērots kondensatora jaudas aprēķinam, ja ir zināmi galvenie ievades dati: iesmidzināmā ūdens temperatūra pirms un pēc iekārtas, vidējā dūmgāzu temperatūra, pilienu diametri, kurināmā parametri un katla darbības jauda, un lietderības koeficients.

Publicēts 24.05.2018.

Miglas aparāta sistēmas matemātiskajā modelī tiek ņemti vērā to galvenie darbojošies elementi – katls, miglas aparāts, pulpas koncentrators u.c. elementi, kuri ietekmē sistēmas darbību režīma izmaiņas gadījumā.

Izveidojot miglas aprāta sistēmas un to palīgiekārtu siltuma un masas apmaiņas procesu matemātisko modelēšanu un simulēšanu, ļaus iesaistītajiem noskaidrot, kurā darbības režīmā sistēma veic savas funkcijas visefektīvāk un optimālāk, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Galvenie režīmu ietekmējošie faktori miglas aparātam, kuri tiek ņemti vērā, izstrādājot modelēšanu, ir ūdens temperatūra, ūdens daudzums un pilienu diametrs.

Tālākais darbs turpinās pie eksperimenta plānošanas un eksperimentālā stenda izgatavošanas.

Publicēts 29.03.2018.

Šajā posmā darbs noris pie:

– Miglas aparāta koncepcijas eksperimentālās pārbaudes – miglas aparāta sistēmas un palīgiekārtu siltuma un masas apmaiņas procesu matemātiskās modelēšanas;
– Eksperimentālā stenda izgatavošanas;
– Informācijas pārnese un izplatīšana – Zinātnisko rakstu izstrāde un Informācijas tīmekļa vietnē;
– Projekta vadība un koordinācija.

Procesu matemātiskā modelēšana sistēmā kopumā nodrošina iespēju optimizēt un saskaņot visu kopumā. Turklāt ir iespējas noteikt augstāku energoefektivitāti siltuma un masas apmaiņas norisē. Tiek izstrādāts zinātnisks raksts un informācija tiek ievietota projekta izpildītāja mājaslapās – videszinatne.rtu.lv un www.rtu.lv. Notiek tikšanās sēdes, kuras tiek protokolētas.

Publicēts 28.02.2018.

Projekta izpildes laika grafika 3. ceturksnī darbs noris pie:

– Miglas aparāta koncepcijas eksperimentālās pārbaudes un tieši pie pulpas koncentratora matemātiskās modelēšanas un simulēšanas;
– Eksperimentālā stenda izgatavošanas;
– Informācijas pārneses un izplatīšanas mājaslapā;
– Projekta koordinācijas.

Pulpas koncentrators miglas aparātā ieņem svarīgu lomu, jo cietās daļiņas, kuras ir “notvertas”, un pelni tiek savākti šajā koncentratorā, veidojot pulpu. Tiek pētīts un meklēti risinājumi, lai šī pulpa tiktu izmantota kā izejviela jauna produkta ražošanai. Tiek skatīti piemēri un meklēti labākie risinājumi pulpas atdalīšanas metodikā.

Eksperimentālā stenda izgatavošanas procesā tika sagatavota un iesniegta miglas aparāta tehniskā specifikācija. Projekta laikā ir veikta informācijas aprite ar sabiedrību, ievietojot informāciju videszinatne.rtu.lv un www.rtu.lv. Projekta laikā notiek tikšanās sēdes, kuras tiek protokolētas.

Publicēts mājaslapā 13.12.2017.

Pēc miglas aparāta cietās daļiņas ir jāatdala no šķidruma. Tam tiek izmantots koncentrators. Pulpas koncentratora izmantošanas mērķis ir uztvert pulpu un atdalīt cieto frakciju no šķidrās, lai samazinātu notekūdeņu piesārņojumu. Šķidro frakciju ir iespējams izmantot atkārtoti aparāta sistēmā. Arī cieto frakciju – pulpu – var izmantot, kā piemērām, jauna produkta izveidei.

Ieviešot pulpas koncentratoru, ir jāņem vērā būtiski aspekti, kas ietekmē procesu norisi pulpas koncentratorā, tā konstruktīvos risinājumus un gala produkta lietojumu. Pulpas koncentratora izveides izpētes virzieni ir šādi:

– Pulpas koncentratora ģeometriskie izmēri;
– Iespējamās piedevas pulpai;
– Piedevu – ķīmisku vielu labvēlīga/nelabvēlīga ietekme, piemēram, reakcija uz koncentratora sienām;
– Produkta lietojums tautsaimniecībā, tirgus noiets;
– Koncentratora darbināšanas potenciālās problēmas – tīrīšanas iespējas;
– U.c.

Iepriekšminētajos aspektos ietvertā informācija nodrošina to, lai pulpas koncentratora darbība atbilstu ilgtspējīgai attīstībai. Ģeometriskie izmēri nodrošina to, lai pulpas daudzums nepārsniegtu nepieciešamo tilpumu.

Dūmgāzu sastāvā ir sastopami arī ķīmiskie savienojumi (slāpekļa un sēra oksīdi), kuri var radīt miglas aparāta iekārtas bojājumus, kā, piemēram, koroziju. Arī pulpas koncentratorā šie savienojumi nonāk, pilieniem notverot attiecīgās daļiņas. Tādēļ ir jānodrošina atbilstoša pH vide.

Projekta laikā tiek meklēti risinājumi pulpas koncentratora efektīvāka ģeometriskā dizaina izveidei, tiek skatīti risinājumi efektīvākai pulpas cietās frakcijas atdalīšanai no šķidrās frakcijas, meklējot ilgtspējīgus risinājumus.

Publicēts VASSI mājaslapā 22.11.2017.

Dūmgāzēs ir kvēpi – nesadedzis ogleklis un pelnu sīkas daļiņas, kas lido kopā ar degšanas produktiem. Miglas aparāts ir domāts ne tikai zema potenciāla siltumenerģijas iegūšanai, bet arī šo sīko daļiņu uztveršanai uz miglas aparātā izsmidzinātā šķidruma piliena virsmas. Piliens apaug ar cieto frakciju un papildinās ar kondensātu, kas rodas dūmgāzēs esošo tvaiku kondensācijas procesā. Pārvarot dūmgāzu pretplūsmas pretestību, piliens krītot lejā kļūst arvien lielāks līdz brīdim, kad tas nonāk ūdens tilpumā miglas aparāta apakšējā daļā.

Sarežģīti siltuma un masas apmaiņas procesi notiek piliena kritiena brīdī, kurus ietekmē aptuveni 20 faktori: piliena izmēri, krišanas ātrums, cieto daļiņu izmēri un sastāvs, dūmgāzu ātrumi, mitruma saturs un apjomi, aparāta konfigurācija u.c.

Pulpa ir suspensija, kurā suspendētā veidā ir cietās daļiņas: kvēpi un pelni. Pēc miglas aparāta cietās daļiņas ir jāatdala no šķidruma.

Publicēts VASSI mājaslapā 21.11.2017.

Projekta ieviešanas laikā tiek veikta miglas aparāta siltuma un masas apmaiņas procesu matemātiskā modelēšana, kuras ietvaros tiek aprēķināta katra konstruktīvā elementa komponente, nosakot konstruktīvos parametrus korpusam, sprauslām un pulpas tvertnei. Lai sasniegtu vēlamo mērķi, aprēķinos ir jāizmanto vairāki gan energonesēju parametri, gan arī tehnoloģisko iekārtas darbināšanas raksturlielumi. Sākotnēji tiek noskaidroti izejas dati, pie kuriem miglas aparāts darbojas. Un tie ir – izsmidzināmais ūdens daudzums, gaisa temperatūra ievadā, mitruma saturs, gaisa entalpija, piliena diametrs, ūdens temperatūra izvadā u.c. Aprēķinu rezultātā nosaka, cik daudz tiek pievadīts siltums ūdenim un kāda ir aizvadītā gaisa entalpija un temperatūra. Aprēķinos tiek izmantota programmatūra Computer-Aided Thermodynamic Tables 2 CATT-2, ar kuras palīdzību tiek pētīti termodinamiskie procesi. Veicot aprēķinus, sistēma tiek validēta, lai iegūtu vēlamo rezultātu un uzlabotu attiecīgos parametrus.

Publicēts VASSI mājaslapā: 04.10.2017.

Projekts ir iesācies un sīkāk ir sākts darbs pie 1. uzdevuma (Miglas aparāta koncepcijas eksperimentālā pārbaude) apakšuzdevumi, kuri ļaus pilnīgi izpildīt attiecīgo uzdevumu. V.Kirsanovs ir uzstājies un prezentējis projekta pirmos starprezultātus starptautiski zinātniskajā konfernecē CONECT 2017, kas notika RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē Āzenes ielā 12/1, Rīgā, Latvijā. Iepriekšminētie starprezultāti ir atrodami zinātniskā rakstā, kas tiks publicēts starptautiski atzītā žurnālā un indeksēts SCOPUS un Web of Science datu bāzēs.

Publicēts VASSI mājaslapā: 31.05.2017.

PROJEKTA PLĀNOTIE REZULTĀTI:

Izstrādāts prototips dūmgāžu attīrīšanas iekārtai, kas ir paredzēta mazas jaudas katlu emisiju samazināšanai. Papildus sagaidāmie rezultāti, kas atbalsta tehnoloģiju pārnesi un atbalsta rezultāta izcilību, ietver:
Zinātniskas publikācijas, kas ir iesniegtas izdevumiem, kas ir indeksēti Web of Science vai Scopus datubāzēs;
Dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs;
Tehnoloģiju tiesības;
Intelektuālā īpašuma licences līgums;
Jauna tehnoloģija;
Jaunas pētnieku vietas doktorantūras un maģistrantūras studentiem;
Konsolidēti ziņojumi par projekta darbības rezultātiem.