Viens no risinājumiem, kas var veicināt šo mērķu sasniegšanu, ir zaļā ūdeņraža ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus — saules un/vai vēja enerģiju. Šāda pieeja ļauj aizstāt pelēko ūdeņradi, kas tradicionāli tiek iegūts no fosilajiem resursiem, piemēram, dabasgāzes, un tādējādi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Par kādiem ieguvumiem tiek runāts, izmantojot šo tehnoloģiju, vairāk uzzini profesores Dagnijas Blumbergas intervijā LTV1 raidījumā “Panorāma” 2026. gada 28. februāra sižetā. Profesore ieskicē to, ka zaļo ūdeņradi ir iespējams izmantot ne tikai pašpatēriņam, bet arī eksportēt. Tehnoloģijas attīstās un mēs varam kļūt par modernu valsti.
Raidījumu skaties šeit: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/372247/panorama
Dodies tieši uz sižetu šādā laikā – 24:13 Ūdeņradis – Latvijas nākotnes enerģija?
]]>
Tā mērķtiecīga izmantošana palīdzēs izvērtēt dažādu politiku savstarpējo ietekmi un prognozēt to iedarbību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un valsts attīstību līdz pat 2050. gadam.
Interaktīvais modelēšanas rīks tika prezentēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 25. februārī.
“Lēmumiem, kas pieņemti pagātnē, vienmēr ir sekas nākotnē. Taču nākotne nav identiska pagātnei, ir jāņem vērā dažādu rīcību un politiku cēloņsakarības. Rīks palīdz prognozēt jebkuras politikas potenciālās sekas – ieraudzīt, kas notiks līdz 2050. gadam, izvēloties vienu vai otru attīstības scenāriju, un adaptēties tam laikus,” uzsver RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) tenūrprofesore, sistēmdinamikas modelēšanas eksperte Andra Blumberga.
Modelēšanas rīks jeb integrēta nacionālo klimatneitralitātes lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma ir balstīta sistēmdinamikas pieejā un lielajos datos. Tā ir ļoti detalizēta, ietverot klimata politikas saistību analīzi, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas instrumentu novērtēšanu utt. Rīks domāts politikas veidotājiem datos balstītu lēmumu un ilgtspējīgu pieeju ieviešanai klimata politikā.
Tas izstrādāts valsts pētījumu programmas «Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma» projektā «Klimatneitralitātes lēmumu modeļi darbībā». Projektu īsteno RTU sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vidzemes augstskolu un Rīgas Stradiņa universitāti.
Izstrādes laikā notikušas tikšanās ar dažādu nozaru ekspertiem un politikas veidotājiem, lai modelis atbilstu gala lietotāju vajadzībām, organizēti arī semināri un mācības modelēšanas rīka izmantošanā. To studiju procesā jau apgūst un izmanto arī nākotnes vides inženieri. Atzinīgs novērtējums saņemts no Igaunijas klimata politikas profesionāļiem.
Šogad jau deviņpadsmito reizi aicinām uz zinātnisko vides un klimata tehnoloģiju konferenci CONECT 2026, kas norisināsies no 12. līdz 15. maijam, Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju centrā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8, Rīgā.
Pasākuma galvenais mērķis ir iepazīstināt zinātniekus ar sasniegumiem enerģijas sistēmu un vides inženierzinātņu jomās un dot zinātniekiem, īpaši doktorantūras studentiem, iespēju publicēt savas izpētes rezultātus.
CONECT katru gadu pulcē ap 200 zinātnieku un pētnieku no vairāk nekā 25 valstīm.
Galvenās šī gada konferences tēmas:
- bioresursi;
- biotehnoloģijas;
- klimata komunikācija;
- centralizētā apkure;
- energoefektivitāte;
- vides un enerģētikas politikas ietvari;
- attīstība ar zemu CO2 līmeni un bioekonomika;
- atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas;
- ilgtspēja un noturība.
Konferences raksti tiek publicēti Open Access (saturs ir brīvi pieejams) žurnālā Environmental and Climate Technologies https://ect-journals.rtu.lv/ un indeksēti Scopus un Web of Science datubāzēs. Daļa rakstu tiek atlasīti un ieteikti paplašinātās publikācijas iesniegšanai citos žurnālos, ka arī tiek indeksēti Scopus datu bāzē.
Aicinām izmantot iespēju piedalīties konferencē ar saviem pētījumiem, iesniedzot:
- tēzes – līdz 3. februārim;
- rakstus – līdz 17. martam;
- plakātus – līdz 14. aprīlim;
- prezentācijas – līdz 11. maijam.
Līdz 31.martam paredzēta iespēja reģistrēties dalībai konferencē ar atlaidi, pēc tam reģistrācija turpināsies līdz 1.maijam par standarta maksu. Lai pieteiktos dalībai, dodieties uz vietni https://conect.rtu.lv/registration/
]]>Noslēdzies pirmais RTU VASSI organizētais mūžizglītības kurss “Integrētās vēja energosistēmas un ūdeņradis”, kuru absolvēja 19 jauni ūdeņraža jomas eksperti.
Lektori un kursa dalībnieki kopīgi analizēja un diskutēja par ūdeņraža ražošanu un vēja elektrostacijām, par tehnoloģiskajiem risinājumiem un to integrēšanu energosistēmās, balstoties ekonomiskajos, sociālajos, normatīvajos, vides un klimata aspektos.
Dalībnieku atsauksmes par kursu “Integrētās vēja energosistēmas un ūdeņradis” ir ļoti pozitīvas un šād mūžizglītības kursu plānots organizēt arī 2026.gadā. Interesentus aicinām sekot līdzi informācijai mūsu mājas lapā videzinatne.rtu.lv .
Eiropas Savienība (ES) ir iecerējusi ūdeņradim nozīmīgu lomu pārejā uz klimatneitrālu enerģijas ražošanu. Eiropas ūdeņraža stratēģijā nospraustie mērķi paredz līdz 2030. gadam uzstādīt 40 GW atjaunojamā ūdeņraža elektrolizatorus un līdz 2050. gadam paaugstināt atjaunojamā ūdeņraža īpatsvaru ES energobilancē no 2% līdz 13–14%.
ES prognozē, ka kumulatīvās investīcijas atjaunojamā ūdeņraža ražošanā līdz 2050. gadam varētu sasniegt pat 470 miljardus eiro.
Latvijai, attīstot vēja elektrostacijas, ir teicamas iespējas attīstīt arī ūdeņraža ražošanu un kļūt par vienu no līderiem videi draudzīgas enerģijas ražošanā un eksportēšanā.
Granulu apkure ir izplatīts risinājums siltumenerģijas ražošanai, tomēr gan sabiedrībā, gan zinātnē turpinās diskusijas par granulu apkures tehniskajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem.
Eiropas Savienībā tiek spriests par koksnes ilgstpējīgu izmantošanu un bioenerģijas lomu siltumapgādē. Bioekonomikas attīstība veicina koksnes patēriņa pieaugumu tautsaimniecībā, kas palielina pieprasījumu pēc izejvielām un ietekmē koksnes granulu cenu. Tā rezultātā tirgū ienāk alternatīvas – granulas tiek ražotas no salmiem, kūdras, graudiem un citiem bioresursiem. Vai šīs alternatīvas var konkurēt ar koksnes granulām?
Aicinām visus interesentus un speciālistus uz populārzinātnisku semināru, kurā tiks apskatīts granulu ražošanas potenciāls no dažāda veida biomasas un tiks prezentēti izpētes rezultāti.
Programma
- Esoša situācija un izaicinājumi koksnes granulu sektorā;
- Granulu kvalitātes raksturojošie parametri;
- No atlikumiem līdz izejvielām. Pieejama alternatīva biomasa granulu ražošanai;
- Granulu degšanas procesa organizēšana;
- Granulu izmantošanas ietekme uz vidi un kompleksais novērtējum;
- Alternatīvas biomasas izmantošana siltumapgādē.
Dalība seminārā ir bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam 9.decembrim reģistrēt savu dalību, aizpildot anketu šeit:
Seminārā tiks prezentēti Valsts pētījumu programmas projekta “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” ietvaros izstrādātie lēmumu pieņemšanas modeļi enerģētikas un transporta sektoram. Projekta mērķis ir izveidot vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta politikas lēmumu ietekmes modelēšanai enerģētikas un transporta jomās.
Tiks prezentēti rezultāti, kas palīdzēs rast atbildes uz jautājumu, kā sasniegt klimatneitralitāti transporta un enerģētikas sektoros. Diskusijā aicināti piedalīties visi, kuriem enerģētikas un transporta nozare ir saistoša, t.sk. nozares speciālisti, politikas veidotāji, asociāciju pārstāvji, ministriju un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji un citi interesenti.
Vieta: Arhitektūras un dizaina institūta ātrijs, 1. stāvs, Ķīpsalas iela 6, Rīga, LV-1048
Laiks: 15.00–17.00
Jautājumu gadījumā, lūgums rakstīt uz e-pastu: [email protected]
Reģistrācija atvērta līdz 1. decembrim. Vietu skaits ir ierobežots.
Esat gaidīti tehnoloģisko risinājumu vērtētāju pulkā!
Apmeklējot moduli var iegūt 5 ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas) kredītpunktus, kuri var tikt ieskaitīti bakalaura un maģistra studiju programmās jebkurā Eiropas augstskolā.
Pieteikšanās termiņš: 7. novembris
Auditorija: pašvaldību darbinieki, uzņēmēji, energoplānotāji, investori, ilgtspējas speciālisti
Īstenošanas valoda: latviešu
Norises laiks: piektdienās no 10.00-17.00 sākot ar 14.11.2025 līdz 12.12.2025 (zemāk skaties īstenošanas grafiku).
Norises formāts un vieta: klātienē Āzenes iela 12/1, Rīgā.
Cena: 445 EUR
Reģistrējies šeit:
Lai uzzinātu vairāk, lūdzu, sazinieties ar Antru Kalnbaļķīti uz e-pastu: [email protected] vai zvaniet +37167089923
STUDIJU KURSA “Integrētas vēja energosistēmas un ūdeņradis. Ilgtspējas pamatojums” (5 ECTS) PROGRAMMA
| 14.11.25 | Ūdeņraža sistēmu ekonomiskie aspekti
Atbildīgais mācībspēks – profesors Dr.sc.ing. Gatis Bažbauers |
| 21.11.25 | Ūdeņraža sistēmu klimata pamatojums
Atbildīgais mācībspēks – docente Ph.D. Ilze Vamža |
| 28.11.25 | Ūdeņraža sistēmu ietekmes uz vidi vērtējums
Atbildīgais mācībspēks – profesore Dr.sc.ing. Jeļena Pubule |
| 05.12.25 | Aprites cikla analīze. Datormodelēšana
Atbildīgais mācībspēks – profesore Dr.sc.ing. Jūlija Gušča |
| 12.12.25 | Ūdeņraža sistēmu socioekonomiskie un likumdošanas aspekti
Atbildīgais mācībspēks – asoc.profesore Ph.D. Līga Rozentāle |
]]>
Kā soli pa solim tuvoties klimatneitralitātei un gudri integrēt atjaunojamos resursus? Seminārā meklēsim atbildes, iedziļinoties vēja un ūdeņraža sinerģijās, kā arī iepazīstot labākās prakses piemērus no Baltijas jūras reģiona un diskutējot par jaunākajām politikas tendencēm.
Piedāvāsim ieskatu inovatīvās tehnoloģijās, aktualitātēs emisiju un emisiju tirdzniecības jomā, kā arī “karstākajās” tēmās, kas šobrīd svarīgas pašvaldībām un ministrijām.
Papildus būs iespēja iepazīt atjaunojamās enerģijas pārejas ceļvedi un piedalīties praktiskā darbnīcā, kur izmēģināsim inovatīvas plānošanas platformas vietējo enerģētikas stratēģiju veidošanai.
Dalība seminārā ir bez maksas, bet vietu skaits ir ierobežots! Lūdzam reģistrēties pasākumam līdz 2. oktobrim šeit: https://forms.office.com/e/svesRsY832
Semināra valoda – angļu, darbseminārs – latviešu valodā.
| Laiks | SATURS |
| 10:00 – 10:30 | Reģistrācija |
| 10:30 – 10:40 | Semināra atklāšana |
| 10:40 – 11:10 | Vēja un ūdeņraža sinerģija: ceļš uz ilgtspējīgu nākotni, prof. Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskā universitāte |
| 11:10 – 11:30 | Liepājas pašvaldības attīstības ceļš. 100 klimata neitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam, Kārlis Beihmanis, Liepaja pašvaldība |
| 11:30 – 11:50 | Tomelillas piemērs: pašvaldības perspektīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un platformas pielietojumu, Ellen Boije af Gennäs Erre, Tomelilla pašvaldība |
| 11:50 – 12:10 | Kuldīgas pašvaldības attīstības ceļš, Agate Zirne, Kuldīgas pašvaldība |
| Pārtraukums | |
| 13:00 – 13:30 | Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma. Kā mēs to kopīgi pārvaldīsim? Lelde Vištarte, Klimata un enerģētikas ministrija |
| 13:30 – 13:50 | Atjaunojamās enerģijas pārejas ceļvedis Baltijas jūras reģiona pašvaldībās, Per-Johan Wik, Sustainable Business Hub |
| Darbseminārs pašvaldībām* | |
| 14:00 – 15:00 | Praktiska darbnīca: EnergyEquilibrium un CommitClimate platformu izpēte, Alīna Safronova, Zane Pīpkalēja un Dace Lauka |
*latviešu valodā
Seminārs tiek īstenots Energy Equilibrium un CommitClimate projektu ietvaros, ko finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma.
Studiju kursa dalībnieku vidū ir patiess prieks redzēt vadošo uzņēmumu, pašvaldību un iestāžu pārstāvjus.
Kā uzglabāt elektrību? Tas ir viens no pirmajiem jautājumiem, uz kuru atbildi nākuši meklēt mūsu jaunie studenti. Turpmākos trīs mēnešus pavadīsim pētot izaicinājumus, iespējas un risinājumus ūdeņraža nozares attīstībai Latvijā.
Mācību modulis “Integrētas vēja energosistēmas un ūdeņradis” ir pirmais šai tematikai veltītais mācību kurss Latvijā. Šī kursa absolventi būs pirmie cilvēki Latvijā, kas iegūs unikālas zināšanas nozarē, kurai tiek prognozēta strauja attīstība. Mācības piedāvās redzējumu par vēja un ūdeņraža integrāciju, kā arī biznesa iespējām nozarē, zināšanas par tehnoloģijām, ekonomiku, normatīvo vidi, ietekmi uz vidi un sabiedrību, kā arī vērtīgus kontaktus nozarē.
Eiropas Savienība (ES) atvēlējusi ūdeņradim nozīmīgu lomu tās pārejā uz klimatneitrālu enerģijas ražošanu. Eiropas ūdeņraža stratēģijā nospraustie mērķi paredz līdz 2030. gadam uzstādīt 40 GW atjaunojamā ūdeņraža elektrolizatorus un līdz 2050. gadam paaugstināt atjaunojamā ūdeņraža īpatsvaru ES energobilancē no 2% līdz 13-14%. ES prognozē, ka kumulatīvās investīcijas atjaunojamā ūdeņraža ražošanā līdz 2050. gadam varētu sasniegt pat 470 miljardus eiro.
Mācību modulī “Integrētas vēja energosistēmas un ūdeņradis” kopīgi analizēsim, diskutēsim un domāsim par vēja elektrostacijām un ūdeņraža ražošanu: par tehnoloģiskajiem risinājumiem un to integrēšanu esošajās energosistēmās, balstoties ekonomiskajos, sociālajos, normatīvajos, vides un klimata aspektos.
Studiju modulis sastāv no trīs studiju kursiem un ir izveidots tā, lai katrs studiju kurss secīgi viens otru papildinātu. Dalībnieki varēs izvēlēties apgūt zināšanas visā studiju modulī vai atsevišķi katrā studiju kursā. Studiju modulī iegūtie ECTS (Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas) kredītpunkti var tikt ieskaitīti arī bakalauru un maģistru studijās jebkurā Eiropas valstī.
]]>Marķējumu nacionāla mēroga projekta “Energovienoti” ietvaros ir izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā (RTU VASSI) zinātnieki ar mērķi vairot Latvijas sabiedrības, uzņēmumu, organizāciju un pašvaldību energopratību.
Aicinām pieteikt Jūsu pārstāvēto uzņēmumu/iestādi un būt vienam no pirmajiem Latvijā, kas saņem “Energovienoti” marķējumu!
RTU VASSI speciālisti izvērtēs uzņēmuma energopatēriņa datus, veiktos energotaupības pasākumus, veikto pasākumu efektivitāti un aprēķinās sasniegtaio ietaupījumu. Pozitīva ietaupījuma gadījumā uzņēmumam/organizācijai tiek piešķirts “Energovienoti” marķējums.
Lai pieteiktos, lūgums apkopot un nosūtīt RTU VASSI speciālistiem datus par Jūsu pārstāvētā uzņēmuma/organizācijas ēku:
- fiziskie dati: adrese, apkurināmā platība, apkures veids;
- patēriņš 2019. g. – 2023. g. (ikmēneša dati): siltumenerģijai, karstajam ūdenim, elektroenerģijai;
- veiktie pasākumi 2019. g. – 2023. g.:
- o energoefektivitātespasākumi un to veikšanas laiks ( piem. logu nomaiņa, fasādes siltināšana)
- o būvniecība un tās veikšanas laiks (piem. pārbūve, platības palielināšana);
- veiktie energotaupības pasākumi no 2021. marta līdz 2023. decembrim.
Datus var iesniegt arī par vairākām pārvaldībā esošām ēkām, norādot informāciju par katru ēku atsevišķi. Iesniegtie dati ir konfidenciāli un tiks izmantoti tikai “Energovienoti” projekta ietvaros.
Datus lūgums sūtīt uz e-pastu [email protected], ar norādi: “Energovienoti marķējums”.
]]>